Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Bieži vien dzīvē realitāte nesaskan ar priekšstatiem, kā jābūt. No tiem darba devējiem, ko esmu sastapis, tikai kādi 20% nav devuši aploksnē, bet ir maksājuši visus nodokļus (jo darba dēvējam maksāt otru algu prom valstij ir sasodīti neizdevīgi, to dara tikai tad, ja nekādi nevar izvairīties). Principā visus nodokļus nomaksā tikai valsts iestādes un lielie uzņēmumi, kas VIDam zem lupas. Bet darba ņēmējam, kad ēst gribas, īri jāmaksā, bet nav vecāku vai draudziņa, kas finansiāli pabalstītu, tad pilnīgi pofig par valsti un tās nodokļiem, darbojas vienkārši izdzīvošanas instinkts. Tā kā darba sludinājumā minētais ir visnotaļ solīds arguments.

Kad paaudzies un saproti, ka vecumdienās nekādas pensijas nebus (domāju, pēc gadiem 30 valsts pensiju sistēma būs likvidēta, tb būs tikai nabadzības pabalsti), bet medicīna 100% būs privāts bizness, kam nospļauties, ko tu kādam maksājis pirms gadu desmitiem, tb zāles maksās tos miljonus neatkarīgi no tā, cik cītīgi maksāji nodokļus. Lūk tad nopriecāsies, ka labi vien bija saņemt algu kešā un ik mēnesi noteiktu % ieguldīt solīdā austriešu apdrošināšanas/pensiju fondā ar 300 gadu pieredzi - vismaz kāds drošības spilvens.Ko nevarētu atļauties, ja tā nauda būtu aizgājusi valstij. :)