noskatītais |
[Feb. 24th, 2008|05:48 pm] |
Pēdējā laikā redzēto filmu saraksts ir
Zodiac (2007, David Fincher) – spēcīgs krimiķis! Kā jau gaidīju, paķēra 60.-70.gadu vides atainojums, plus vēl tā īsti neatšifrēts slepkavnieks ar vēstījumiem (značit, mistika kvadrātā!), pieberam klāt vārgulīgu neveiksminieku-karikatūristu...
Falling Down (1993, Joel Schumarcher) -
un atkal - vide! Agrie 90tie, Losandželosa. Spriedzes kāpinājumā vairāk kā kam citam man atgādināja
van Santa "Ziloni". Un Maigkls Duglass interesants. Filma, kuru tās ievada dēļ nedrīkst skatīties Rīgā pēc tam, kad gaisa temperatūra ēnā sasniedz 25 grādus
pēc Celsija.
Александр Невский (1938, Сергей Михайлович Эйзенштейн, Дмитрий Васильев) – šis kinoeposs līdz Eizenšteina propagandu
propagandas "Bruņukuģis Potjomkins" līmenim netiek. Šādās filmās par stereotipiem skaļi
irgājos, droši vien līdzīgi smīkņās pēcteči par, hmm, "LOTR" un citiem tagadnes lielprojektiem, taču bērnu mešanai ugunī – tam pāri nestāv nekas. Vairākas epizodes un kadri iesēdušies prātā.
Platoon (1986, Oliver Stone) - manā 'Vjetnamfilmu' saraksta augšgalā, bet zem "Apocalypse Now", kam tomēr ir daudz tuvāk kā "We Were Soldiers", par "Rambo" labāk klusējot :). Galvenā filmas problēma - Čārlijs Šīns, kurš kā aktieris kaitina kaut vai ar savu par Stalloni tikai nedaudz labāko mīmiku.
Kurpe (1998, Laila Pakalniņa) - noskatījos un patika, pat ļoti patika. Atsauca atmiņā vasaru pastaigas Liepājā un kvasu.
Darwin’s Nightmare (2005, Hubert Sauper) – togad Oskaram
nominētā dokumentālā filma, kurā koloniālisma nosodījumu pēc principa –
delikateses Eiropai, sūdiem paliekot Āfrikā – izteikt ļauj ieskats situācija pēc
kļūdainās Nīlas asara introducēšanas Viktorijas ezerā. Protams, vietējo
zvejnieku un bērnu ikdienas atainojums iespiežas atmiņā, taču traucē režisora
cauri vilktā ideoloģija – tekstos, uzdotajos jautājumos, montāžā izvēlētajos atstātajos
kadros. Lai vai kā, par ezeru palasīšu vairāk, taču arī Oskara nominācija ir
kas tāds, ko filma īsti pelnījusi nav.
The Public Enemy (1931, William A. Wellman) – aktieru nospēlēto ,stereotipiski pārliecinošie
tēli, cenzūras ierobežojumi, iepītā morāle, ģeniālas epizodes plus vēl kaudze visādu sīkumi... bļā... martcore smuki dara – klasikai parastie vērtējumi neder. Un tomēr - skaista gansterfilmas un biogrāfijas kombinācja.
|
|
|