|
Feb. 18th, 2010|02:32 pm |
nesaprotu, kāpēc jūs jaucat vienā katlā sportiskumu un nācijas vēlmi identificēties ar panākumiem starptautiskā mērogā?
Disclaimer: es neesmu fans TV blenšanai, nedz sporta, nedz citā sakarā; mani smīdina un liek ironizēt tie sačokurojušies organismi, kas ar mokām uzkāpj līdz trešajam stāvam, lai sakņuptu un aurētu skatoties čempionu līgu vai kā nu to sauc.
Tak šī ir pavisam cita štelle. Tā aura un atpazīstamība olimpiādei vēsturiski ir tāda, ka grozies kā gribi - tas ir prime-time event un līdz ar to tas vienkārši skaitās prestiži piedalīties, nu un krutākie ir tie, kas dabū tos metāla bļendakus. Viss. Ir tikai loģiski, ka citi pakaļpaliekošie ar prieku un aizrautību seko tam līdzi. Ar tieši tādu pašu intensitāti tiek atskaņoti un reportēti VIDa māži, SVF sarunas un nezin kas vēl. Neesmu stipra Eirovīzijās un Vītoluģimenēs, bet nu tas ir tieši tas pats.
Tas, ka dažus aizķer masveidīgums, ar kādu mediju telpa tiek piepildīta šo notikumu sakarā ir sugubo viņu pašu problēma. Man derdzas, piemēram, ņemšanās ap Vītolu ģimeni un es par to ne interesējos, nedz arī reflektēju apkārtējā vidē. Tas būtu par daudz goda šiem notikumiem, ja es par to rakstītu. |
|