Es tieši mēģinu lasīt Azimova robotstāstu kolekciju. Ar uzsvaru uz "mēģinu" — pagaidām es izlasu stāstu, nošausminos par to, kā var uzrakstīt (un turklāt iedomāties publicēt!) kaut ko tik neticami sliktu, un nolieku grāmatu malā līdz nākamajam drosmes uzplūdam. Ciktāl atceros, "Es, robots" un vēl šis tas no Azimova gan man likās gluži ok, tāpēc pagaidām pieņemu, ka varbūt stāsti vienkārši ir sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot ar pirmajiem drausmajiem skribelējumiem.