cik jocīgi, man atkal vienmēr licies, ka džezs ir jaunu cilvēku mūzika - vitāla, spēcīga, pulsējoša, nepakļāvīga. tiem, kam pie ratiņiem jāturas, jau sen par stipru.

(Reply to this) (Thread)

tā, pa lielam, pagaidām tas vai nu kaitina, vai garlaiko ar dažu jaunāku džezformu un Sun Ra izņēmumu. Šķiet, paaugšos, 'nobriedīšu' un spēšu novērtēt to visā krāšņumā. Vecie blūzi, lūk, jau ir pavisam kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, mūsdienās, man šķiet, bieži vien formālisms aiztāj dvēseli, kas man tīri subjektīvi džezā un vispār mūzikā šķiet galvenais.
bet, par vecajiem runājot - tur jau ne tikai blūzi ir spēcīgi. Tu man pasaki, kā lai ratiņots pensionārs klausās kaut ko šādu:
http://www.youtube.com/watch?v=jCdWvCblaW8

:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja, aiztures avots būs ļaušanās 'skatuves džezu' pārzinošam un mīlošam cilvēkam. Nesakrita robiņi, galu galā.

Bet par ratiņotu pensionāru labi vien ir - iedomājos (a)ritmiski pulsējošu sirmīti sev nekontrolēti bīdamies virsū, tā takš ne tikai pudeli no rokām izmetīsi... :)

(Reply to this) (Parent)