| [little] book of calm |
[Feb. 9th, 2012|09:53 pm] |
Nebūtu nekāds brīnums, ja Civillikumu pēdējo reiz būtu atvēris kā skolēns vai students, tātad diezgan sen. Tas ir nožēlojami, ja ņem vērā šī ka tik ne dievzemītes iemītnieku sadzīvi reglamentējošākā un pilnīgākā dokumenta lielisko saturu. Vei, šodien sameklēju un nevaru ne nopriecāties par jēgas un izteiksmes veida kombinācijām:
( piemēri )
Tātad, brīnumskaists tiesību akts, kuru pārlasīt šajā irstošo valsts un radniecības struktūru laikmetā derētu katram. Vajadzētu to aizsākt jau bērnībā, 1.klasēm izdalot Civilkomiksus ar iekļautiem jautājumiem-diskusiju rosinātājim, bet vidusskolēniem svinīgajos datumos visus priecējot ar mistērijām par, piemēram, reālservitūtiem. Pilngadīgos tikmēr plānveidīgi pakļaut daudzveidīgiem izpratnes veicināšanas pasākumiem. Te akurāt beidzot būtu misija garlaicības māktajam sabiedrības krējumam, kas nu varētu plašsaziņas līdzekļos stāstīt, ka viņu dienas tā īsti nesākas pirms jauna Civillikuma panta apguves un tai sekojošas meditācijas. Ak, "845. Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne", šis ir viegli, kur gan palika mana kafija. |
|
|