There's life - January 9th, 2010 [entries|archive|friends|userinfo]
re:

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

January 9th, 2010

salīdzinot nesalīdzināmo [Jan. 9th, 2010|05:01 pm]
[Tags|, , , ]

dzird baumas par albuma kā mūzikas ieraksta un izplatīšanas formas nāvi, kam ausī indi pilina un tronī grasās sēsties atsevišķi skaņdarbu brīnumi. Fragmentācija, vienvārdsakot, un pilnīgs liotārs. No visas argumentu virknes (kur izceļas pie kauna stabiem pieslietie mūzu pamesto mākslinieku un mūzikas industrijas resno runčkastrātu izkropļotie tēli) kā spekulatīvākais arguments acīs iekritis apgalvojums, ka subjekti vairs vienkārši nespēj uztvert/saklausīt kaut ko (apmēram) vienu teju stundas garumā. Sevišķi, ja noteiktu fragmentu kvalitāte izceļas uz pārējo draņķību fona. Tam es neticu un galvenais manas skepses iemesls ir skats uz kinoindustriju. Varbūt kļūdos, bet filmu vidējais ilgums pēdējās desmitgadēs šķiet pieaudzis, savukārt tikai specifisku žanru pārstāvji no filmas gaida perfekciju, vienu ritmu un noskaņas kadrā pēc kadra un epizodē pēc epizodes, varbūt nedaudz vairāk ir filmveižu centienu kinovienībā ievietot vismaz kaut ko, kas atbilstu visām skatītāju prasībām.. Pārvēršot teikumus jautājuma formā - kāpēc Homo digitalaudio shufflius nav saņēmis ērtu iespēju kolekcionēt izcilākās kino minūtes, ko pēc tam laist uz riņķi audiovizuālo baudījumu gaidās?* :)

*jautājums balstīts uz pieņēmumu, ka pūstošie kapitālisti (un/vai brīvdomīgie pirātkibertīņi)-tehnokrāti reaģē uz (un rada) pieprasījumu, veidojot attiecīgos risinājumus. youtube neskaitās. un arī mūzikas video nav spējuši aizpildīt šo nišu

link4"|h

nezināju! [Jan. 9th, 2010|11:21 pm]
[Tags|]

Meklējot Nobeļceremoniju aprakstus, uzdūros uzskaitēm, kas cita starpā norādīja uz kādu tradīciju.
Radioaktīvais Kirī pāris saņēma Nobela prēmiju fizikā (1903.gads, Marija Sklodovska-Kirī 1911. ieguva vēl vienu - ķīmijā). So far so good. Bet 1935.gadā Nobela balvu ķīmijā ieguva viņu vecākā meita ar vīru; arī Irēne pētījumu dēļ saslima ar leikēmiju, tās radīto komplikāciju dēļ mirstot Kirī vārdā nosauktajā slimnīcā 1956.gadā. Arī viņu bērni ir kļuvuši par zinātniekiem (meita - fiziķe, dēls - bioķīmiķis), bet pagaidām dzīvo ar mazāku mērogu atzinībām un novērtējumiem (Goda Leģiona ordeņiem, piemēram), bet, šķiet, puslīdz veseli. Pikantuman - šī Marijas mazmeita ir apprecējusies ar savas vecmāmuļas mīļākā (sava Pjēra - nu jau nelaiķa - studenta un fiziķa (bet protams)) mazdēlu, viņu atvase ir astrofiziķis.

End of story, go to bed, sleepyheads, and think about physics. Or maybe chemistry. Or radioactivity's ability to give some superpowers after all (like Inheritable Ultimate Control Over Your Kids).
linkh

navigation
[ viewing | January 9th, 2010 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]