| |
[Sep. 3rd, 2008|11:57 am] |
Svētdien būšu Siguldas pusē, minot pedāļus Vienības braucienā 'Tautas' grupā, just for fun. Dalības maksai veltījamie 15lvl šķiet visai prāva maksa, bet vairāk nervozēju par tusēšanas noskaņojuma saglabāšanos uz sava bezpārnesumnieka tajos divos kāpumos. Varēja taču piebilst ko līdzīgu MTB trase profilā redzamajām piezīmēm, kaut vai 'mēle pār plecu' :)
|
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2008|01:35 pm] |
DELFI: "[..] Iepriekš par ražošanas pārtraukšanu jau paziņojusi "Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika", "Jēkabpils maizes kombināts", kā arī "Zelta kliņģeris" un nozares eksperti paredzējuši, ka līdzīgs liktenis varot piemeklēt arī citus maizes ražotājus [..]"
Vo, sākas. Divas garšīgu rupjmaizi veidojošas maiznīcas jau aizklapētas (pret jākabpiliešu produkciju vienaldzība). |
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2008|05:42 pm] |
Ntāks, Silver Mt. Zion arī līdz Rīgai nonāks, saka "Diena". Laikam jau atkal spēlēs jauno, tāpēc tikai biļetes cena un notikuma vieta noteiks to, vai gribēšu viņus klausīties divreiz pugada laikā. Prieks par šāda līmeņa postrokbliču iepeldēšanu vietējos koncertapvāršņos. |
|
|
| mīlestība pret grēkāžiem |
[Sep. 3rd, 2008|11:40 pm] |
Reiz mamma no mājas plaukta man iedeva vēl nelasīto Lajoša Mešterhāzi darbu "Prometeja mīkla". Tai vecumā vēl nespēju nošķirt ne alternatīvās vēstures, ne fantasy žanrus, un te pēkšņi - grāmata, kas mainīja priekšstatus gan par vēsturisko romānu, gan atrisināja jautājumu par mītu saskaņošanu ar nemītisko (sauc kā gribi, realitāti, dzīvi, vēsturi).
Pirmais sajūsmas priekšnoteikums bija jau ievadā uzdotais autora jautājums - kā(da suņa)pēc par Prometeju pēc viņam piespriestā soda un pusoficiāla mīta par Hērakla veikto rescue mission vairs nav vispār nekādu ziņu/mītu? Kāpēc cilvēce savu atbrīvoto varoni nav pagodinājusi ne ar nozīmīgu kultu, un pat ne ar sūda zvaigznāju, kuri reizēm tika piešķirti tikai 'par skaistām acīm'?
Otrais sajūsmas iemesls - romāna darbības vide, laiks un varoņi. Secīgi - Grieķija Mikēnu ziedu laikos, galvenās personas - Prometejs, Hērakls un mirstīgie varenie. Kādu gan cepumiņu vēl par sengrieķu mītus no galvas zinošam jaunietītim vēlēties?
Abet bija arī labi tulkotā tekstā raits autora pārdomu, spekulāciju un populārzinātnes samaisījums loģiskā izklāsta mērcē. Tas tā, īsi par skaisto. Atvēršu vēlreiz kādā draņķīgā novembra dienā, sildoties ar nostaļģiju un kādu mate. |
|
|