| |
[Feb. 11th, 2009|01:00 am] |
Es atceros visas savas krājkasītes un nevienu no tām tā arī neesmu sasitis prasmīga naža lietojuma un citu metožu dēļ. Vismīļākā no tām bija bundžveidīgs un pie sienas liekams ādas-kartona darinājums, diezgan cietis un nolietots jau repšiku ieviešanas laikā. Nekad tajās netiku sakrājis kam Lielam. Droši vien tā nauda aizgāja kādos sīkos priekos un dāvanās ģimenes locekļiem.
Tikpat labi es atceros savus sapņus par to, kā 'pēc gadiem' varēšu dzert tik daudz paku sulas un grauzt šokolādi, pilnīgi ne ar vienu nedaloties, bez nekādas vainas apziņas. Es taču būtu liels. |
|
|
