| train_in' |
[Aug. 14th, 2008|02:33 pm] |
| [ | ausīs |
| | Son House: John the Revelator | ] |
Jā, atremontētie vilcieni ir glīti un ērti - izlaižoties tieši Tev atvēlētajā platībā (t.i. divas pretēji esošas sēdvietas) var ne tikai muguru, bet arī nospeķotos pārvalkos pakausi atbalstīt, atsvešināti vērojot par vai nu krūmājiem (tur, ārā) vai sociumu uz dzeltenzila fona, vai, ja šis sociums riebj, priecāties par smukajiem displejiem ar sarkanajiem burteļiem (te, iekšā). Iespēju - miljons!
Un tad dažreiz Tev pie rokas ir velo, un tāds kārtīgs pilsētas velodzelzis, nevis mazie sportiskie dzelzīši. Un tad, ieraugot smukos un modīgos vilcienu sastāvus nelamājas vien pieklājīgie un lēnprātīgie, kas grūši nosapūšas gaidāmā Uzdevuma priekšā. Atkāpei - tikšana līdz peronam nav komplicēta, tā ir grūta vien nīkuļiem.
Pirmkārt, cerību pilns sameklē tos vidēji divus vagonus sastāvā, kuros paredzēta velo pārvadāšana. Ne vienmēr vagonkopālicējiem tas ir šķitis nepieciešams. Ja neatrodies galastacijā, mēģini kalkulēt, kur jau varētu sēdēt riteņotāji.
Otrkārt, ienes-iestum-iespied-ieskrāpē vagonā savu dārgo velosipēdu, protams, vispirms ļaujot iekāpt visiem līdzcilvēkiem cerībā, ka mašīnistam patīk vērot šos pūliņus un nav vēlmes steigties ar durvju aizvēršanu.
Treškārt, pateicies augstākiem spēkiem par, pieņemsim, pustukšu vagonu, ilgu pilnu skatienu novērtē individuālos, mīkstos sēdekļus un atliec kādu no sānu-cietajiem-beņķiem-bez-atzveltnes, lai atstātu braucamo paralēli ejai un pieturētu to visa brauciena garumā. Šaize tādēļ vien, ka Dižajiem Prātiem šķiet, ka visi brauc ar 'tiem īsajiem sportiskajiem , kā viņus tur sauca, velosipēdiem', un iebūvētajos statīvos neko nemodīgāku stabili ievietot nevar.
Jā, un nesvaigajos sastāvos ir vieglāk, tas ir, agregātu aizāķēt var. Ne ļoti ērti, bet var.
Turpmākajos braucienos Progresa Sastāvā sacerēšu kādu vēstuli "Pasažieru vilcienam".
|
|
|
