TP |
[Jun. 18th, 2008|08:53 pm] |
"Wyrd Sisters" kā ievads ragansižetā (kam 'Equal Rites' īsti neatbilst) interesants sākumā un beigās, vidusdaļā liekot slēpt žāvas. Turpinot - šķiet, pirmajā Death pamukšanas/atbīdīšanas grāmatā "Reaper Man" vienīgais, kur autoru var vainot, ir pat pašmērķīgā lielveikalu motīva izmantošana. Bet vispār pa smuko, kā vienmēr, kad viņš domā par globālām kataklizmām un nejauši neizbēgamo glābējiem.
Savukārt "Witches Abroad" uz nerviem var krist puslīdz paredzamās roadtrip'a blakusietekmes uz sižetu. Palīdz pasaktēma un aktualizētais jautājums par to, kas ir labais un kas, sliktais varonis, nesākot dziļu analīzi. Ko līdzīgu Pratčets, iespējams, veidoja "Small Gods". Ok, jebkāda veida fanātisms apēd pašu fanātiķu dvēseles (prasti izsakoties), bet varēja jau kodolīgāk. Lai gan, varbūt pārāk skarbi vērtēju šo atkāpi no ierastā stila... Nē, pofig, tiešām bija garlaicīgi.
Eh, vēl "Faust/Eric" un "Hogfather" no pirmajām divdesmit palikušas nelasītas (puslīdz jauši mēģināju lasīt secībā). Zinu jau tagad, ka "Jingo" patiks. |
|
|
Comments: |
es nevienu no pračeta grāmatām neesmu varējusi nosaukt par garlaicīgu.
Arī tad, ja salīdzina tikai ar viņa paša šedevriem kā "Night Watch"?
atcerējos gan vienu ritīgu draņķi - strata. bet pārējās atšķiras vienīgi ar to, ka agrākās grāmatās tēli vēl nav stabili, taču tāpēc es tās nesauktu par garlaicīgām.
Ja mēģinu vērot savus iespaidus, tad ar Tēliem un Idejām viss puslīdz kārtībā, vienreizēji (grāmatu skaita ziņā) tie vai nē. Un arī apakšsižetu daudzums - Small Gods būtībā ir tikai Brutha's stāsts - šoreiz nav pie vainas, lai vai kā pierasts pie fragmentārā izklāsta. Paliek pāri salīdzināmība un 'žoklis izbrīnā atkārās' retāk, tik vien.
Gan pienāks arī "Strata" laiks, un vispār, Pratčetu grūti ķidāt :) | |