Reizēm psihopātiskā nedēļā to vien vajag kā vienkārši beidzot aiziet uz "Peldošajiem - ceļojošajiem" (1.).
Jūtos nedaudz atsvaidzināts.

Viesojos ģimenes mājās, pirms miega uzjautrinos ar sen nepiedzīvotu izklaidi: TV (mūsmājās nav, nu jau būs kādi gadi 9 bez).
Shock of the night: tieši aiz golfa un formulas 2 (!) viņu basic paketē ir e-sporta kanāls, kurā rāda League of Legends. Is it really that mainstream now?

Ā, un jā, bijām uz "Asins kāzām". Kā jau bieži ar Vladu - šis tas šķiet izcils, šis tas galīgi ne, šis tas vienkārši par daudz. Bet noteikti bija prieks redzēt.

Laikam jau sanāca diezgan grandioza vārdadienas pasēdēšana.

Bet vispār - cik labi ir saņemties ciemiņu dēļ nomazgāt logus! Tagad visu laiku sajūta, it kā skatītos kaut kādu ārkārtīgi košu kino, kam darbība noris mūsu pagalmā.

Dienā, kad atvadāmies no G.K., kaut kā šķērmi saņemt e-pastā šādu spamu:



Tas ir kā, var pieteikties rindā un berzēt rokas, gaidot, kad kāds aizies viņsaulē?
Ja ne pats pakalpojums, tad reklāmas formāts, manuprāt, bezgaumīgs.

Ir tādas reizes, kad prieka zālītes kādu laiciņu padzert ir vienkārši kā kulaks uz acs. Vai kā naglai uz galvas.
Jebkurā gadījumā - kaut kāda metaforiska vardarbība galvas rajonā tur arī varbūt notiek - jā, klāt nāk tāds drusku pamuļķīgums, bet to tik ļoti atsver ilgotais miers (un miegs).
Vismaz kādu brīdi ir labāk.

Bijām uz "Viņu". Taisnība ir, ieper tā Ipēra (pun intended, kekeke).

Kaut kā esmu iekūlies situācijā, kur man visā nopietnībā koncertā būs jāatskaņo LR2 tipa gabali. Ar autoru pie klavierēm (sintezatora?).
Kā būt?

Un ir reizes, kad vienkārši gribas režisoram palūgt izkāpt. Vispār.

Pamosties 3:00 naktī un teju rāpot pa sienām no tā, kā gribas šokolādi - yup, that's me.

Izlien no gultas, izgulējies pēc trakas pļēgurošanas, paskaties pa logu uz balto sniedziņu, un kas cits atliek - jāiet dušā, jāmazgā veļa, jāmazgā trauki, jāpiekārto māja un jāatbild uz iestrēgušiem e-pastiem.
Banāli, bet tā tas notiek!