Apkārtējiem, šķiet, melnā strīpa, bet es beidzot esmu ārā.
Un nestāstiet man, ka esmu melnuma donors vai enerģijas vampīrs, tam es neticēšu. Enerģija nāk no lielām un labām lietām, no lielām un labām emocijām, un, banālibanāli, bet arī dabas un tādām manām pirmnepieciešamībām kā mūzika un rakstīts vārds. Un runāts tāpat, ko tur liegties, gan ne no katra runātāja.
Un es laikam vēl neesmu piedzīvojis savu naivuma nāvi. Tas ir iedragāts, bet kaut kur vēl slēpjas.
Nekad taču nevar zināt, kā dzīvot ir vai būtu bijis vieglāk.
Ak, un dziesmīte -
http://www.youtube.com/watch?v=gQOXt-S-ZdA