Man ir uznākusi kaut kāda nolemtības sajūta ne tikai tāpēc, ka varbūt 3 mēnešus būs reāla dīkstāve, bet arī tāpēc, ka nelaimīgā kārtā vairāk pabiju Latvijas Twitter scēnā un satiku visas tās briesmas, kas tur dzīvo.
Štrunts par troļļiem, bet tas kvēlojošais rasisms, homofobija un homeopātijas mīlestība!... Un arogance.
Kā gan es savos gadiņos vien ar maģistra grādu ķīmijā vispār varu par kaut ko diskutēt un ko saprast.

Es zinu, pats vainīgs, aiz gara laika to sev nodarīju. Bet baigi sāpīga tā kāpšana ārā no sava burbuļa.