Kamēr manas dzīvokļa biedres blakus istabā nodarbojas ar jauna, priekšā slīpa un acīs krītoša melnu matu griezuma ieviešanu attiecīgas mūzikas un garastāvokļa pavadībā, prātojumiem par savu izmēru un dzīves jēgu, es braši atkaliesoļoju sviestā, cibā, klabā. Joy to the world.

Neliegšos, viņām ar TO ir sakars.

Bet tikmēr varu apsolīt, ka nākamreiz un jau drīz... par maniem [ne]mīlas viesuļiem.