Pēc ilgiem laikiem lasu aizdomīgi daudz ziņu par patriotiski un jauki pavadītiem valsts svētkiem.
Nu priekā, pats sirsnīgi novēmos, un ne jau no pārpāļa. Temperatūru arī izsviedrēju.

Un no svētkiem atbilstošas tematikas varu pievilkt tikai divas epizodes - vienu sarunu par to, ka kara situācijā izvēle būtu starp emigrāciju un trauslo akadēmiķu saļimšanu tuvākajā grāvī, kā arī pēc ilga laika viesošanos Nacionālajā teātrī, Voicekā.
Pēc pēdējā sajūtas kā pēc "Kara dabas" - prieks, ka centāties (būt stilīgi), kaut kas jau sanāca, paldies par kūkām.