Šodien ierakstīju vienā komentārā, ka laikam rakstu šeit "vispār tikai", kad klājas draņķīgi.
Un varbūt arī ir tieši tik triviāli un primitīvi.

Lai nu kā, šobrīd tā galīgi nav taisnība, jo:
1) ir atcelts plāns izvākties no Stabielas mājām,
2) ir atradies jauns darbs (!), kas gan varētu gadīties pārsteigumu pilns, bet... jauns darbs (!),
3) ir nostiprināts plāns doties martā divas nedēļas dziedāt ASV,
4) ir ieviesušies mācību plāni, kas vai nu vēl jāpabīda, vai jāgaida atbildes,
5) ir sācies pēdējais mani šausmīgi garlaikojošo mācību semestris,
6) ir izčibējusi vientulības sajūta,
7) ārā kļūst gaišāks, un nesmejieties un nestāstiet, ka tam nav nozīmes, visi taču zina.

Tā. Vai nav jauki?
Tikai dažreiz, drūmos vasaras rītos, es varbūt ļaušos kādai mazai reminiscencei.