Tikko stoiciskā mierā viens pats nolopsēju veselu lielo Geisha šokolādi, un jūtos daudz labāk.
Kaut kā jābēg no tām laboru protokolu šausmām un kārtējā bezbrīvdienu decembra.

Drusku žēl, ka laikam janvāris būs pēdējais mēnesis Stabu ielā. Izdevumi palielinās, ieņēmumi samazinās, kam tas der.
Bija tā mīlīgi un jauki, un ērti uz velna paraušanu. Bet varbūt tā ir tāda gredzenveida kompozīcija - ģimnāziju sāku, braucot katru dienu uz Rīgu, bakalauru pabeigšu.

Pietrūks resnā kailā vīrieša pretējā pagalma pusē un mazās jaukās virtuvītes ar veļasmašīnu zem gāzes plīts riņķiem.

Eh, nu nekas.
Dīvs deve, Dīvs jēme, Dīvam soki paļdis par kotru maizis druponu. I Geišu ari.