Ir divi un četrdesmit viena, tikko esmu noskatījies filmu, bet miedziņš ir kaut kur pazudis. Turu aizdomās gultā pavadīto vakardienu.

Nu jā, bez balss palikt ir baigi neforši, it īpaši, ja sestdien jādzied.
Un būtu bijis daudz stiligāk, ja tā skaņa, ko šobrīd spēju izdot, būtu tāda trīsdiennieka ar viskiju dēļ.

Eķ. Sadošos rokās ar sevi, ļoti vēlēšos un pavārtīšos vēl drusku gultā.

Priecīgus valsts svētkus.