kā karašiņu
drusku sevis nolaužu
un gabaliņu
dodu kādam paklusu

vai pretī plauksta
smaida, mazliet blēņojas
vai gluži auksta
gaida, tā kā ilgojas

es jau nešķiru...
ja arī sevi izšķiežu
kā karašiņu
drusku sevis nolaužu