Sākumā nebija nekā. Taču pēc bezgalīgi ilga laika Nekam kļuva vientuļi, un sekundes triljonajās daļās viņš radīja bezgalīgi daudz iedomu draugu, bezgalīgi daudz lietu un neliešu pēc savas sejas un līdzības. Nākamajās bezgalīgi mazajos laiciņos radās citi, citādi un savādie, lai lietām un neliešiem ir, ar ko spēlēties. Nekas sūtīja viņus citu pret citu karos, sapāroja kokos, šo to izmantoja mētāšanai, piedomājot garas, ugunīgas astes. Dažas lietas savēlās apaļās lodēs, daži domu zibšņi iznāca asi, kantaini, nepaklausīgi ātri un aizsviežami. Trakās domas uzliesmoja un uzgāja gaisā. Sliktās atmiņas kļuva par tumšiem, baisiem caurumiem.

Bezgalīgais Laiks noskatījās uz mirkļa aizraušanos, nosmīnēja un turpināja būt pārlaicīgi neaptverams.