Es nezinu, ko tas liecina par mani, bet notikumiem Latvijā sekot līdzi no ārzemēm ir drusku uzjautrinoši.
Gan politikai, gan filozofu skandālam. It kā nevajadzētu būt, jo nopietnas lietas taču.

Bet varbūt tas ir tāpat kā bērnībā, jo smējos brīžos, kad mana dzīvniekus mīlošā māsīca runāja par nobrauktiem sunīšiem vai vēl kādu citu reizi - par cilvēku nāvi. Vēlāk piekrišanā pats sev māju ar galvu, uzzinot, ka tādas mēdzot būt aizsargreakcijas.
Nez gan, kā šajā gadījumā varētu izpausties imunitāte. Bet tik cinisks, lai smietos par citu cilvēku, ēm, real-time ķibelēm, es, šķiet, arī neesmu.

Lai nu kā, pēc Satori ieteikuma vietnē twitter pāriesaku arī jums jauko Jāņa Kauliņa rakstu par Maijas Kūles "Eirodzīvi".
Nē, nu ir jāsmejas!