Prātoju, vai šobrīd (vai varbūt vēl aizvien un jau kādu gadu) man vienkārši ir gejiski melanholisks noskaņojums, vai arī mani žanriski spēj uzrunāt un savaldzināt jebkāda pietiekami līriska un patīkama div- vai daudzbalsīga melodija, ja tai glīti un tīri kāds spēj piedziedāt terciņā vai ar kādu citu tīkamu harmonizāciju.

Aizdomīgi bieži pēdējās dienās skan a-ha "Crying In The Rain". Pirms laiciņa bija Foo Fighters "Let It Die". Protams, šeit vēl vairāk iederas un arī kādu strēķīti bieži iederējās "Sounds of Silence". Nez. Varbūt tagad tas ir harmonizētas dziedāšanas trūkums? Labi, ka vismaz prasās atšķaidīt, kā pārāk saldu, bet ārkārtīgi garšīgu aroniju sīrupu. Ehh.

Vispār, ja tā padomā, uz a-ha pēdējās koncerttūres koncertu novembrī Rīgā varētu pat aiziet. Tāds kā manifests prātojumam, ka gaumes atšķiras, kamēr kvalitāte ir objektīvs rādītājs. Manuprāt.

Nu jā. Uzminiet, kas būs rakstīts "Music" lauciņā.
Bet jūs drīkstat mēģināt uzvest mani uz citiem ceļiem, vai tad mēs katrs negribētu sevi uzskatīt par gaumēs daudzšķautņainiem?