miljardiem mazu zvaigznīšu manā kapucē

kapuce

8/27/06 04:52 pm - mōrnin

Labrīt tauta, debesis vaļā!

8/26/06 12:47 pm

visu šo nedēļu es negausīgi pie brokastu kafijas piegrauzu tavas vēstules. tajās nebija nekas īpašs, pat vēl ļaunāk, tās bija tik ikdienišķas, cik vien ikdienišķas var būt vēstules. cik prasti šorīt garšo kafija un maizīti negribas! tomēr es nebēdājos, jo izslāpušam padzerties būs daudz kaifīgāk.

man tevis pietrūkst, tev nezinot.

8/26/06 12:27 am

šķiet, apstākļi jaucas un pinas, lai tikai mēs nesatiktos. un nupat jau man liekas, ka viss ir tik sapinies, ka pats vairs nezin kur sapīties. "anything can happen" & "no,no,that will never happen" dzied dziesma un "man dažreiz liekas, ka jāsajūk prātā", vai ne,[info]curious?

 

8/21/06 11:39 pm

Vāja, pelēka un smirdīga pilsētas nomale rotājas plaukstošām betona puķēm. Šeit ir tā vieta, kur mēs ēdām skatus un uzdzērām dvēseles. Netīri un tukši, izbalējušiem vaigiem lietojām viens otru pārtikā. Viss kā vajag - nu, vismaz patīkamāk kā vākt pa renstelēm santīmus vienam. Labi, atzīšos - vēl gluži derīgas banānu mizas no šī laika esmu paglābusi ziemai.

8/20/06 11:45 pm

   lēnām satumst. desmitais tramvajs cienīgā "divsliežu mirdzumā ved mūs tālumā" un, kaut vēl pirms stundas negribīgi vilku savas kājeles, lai brauktu uz pilsētu, nupat jau parādās tīri palēcienveidīgs solis. vakars ir silts un gaiss tīri vai spirdzinošs, kaut gan - varbūt spirdzina sajūta, ka beidzot esmu prom no sava divistabu būra. pāris soļi no pieturas līdz notikuma vietai, un es jūtos kā satikusi sen neredzētu, dārgu draugu. biju jau domās atvadījusies no viņa uz pailgu brīdi, bet šeku - reku! laikam lieki piebilst, cik patīkami ir iemest kādam ar sniega piku augusta vidū...
   pāris elegantu lāpstas piesitienu un viss sākas. neba jau nu kaut kas neredzēts un neba ārkārtējs, bet es jau kuro reizi šovasar līdz patīkamām trīsām izbaudu katru no mums un mūs visus kopā. labāki vai ne tik labi, drosminieki vai bailīgākie - mēs esam savējie, mēs esam Inča izloloti (un jā, arī izlutināti)un mēs esam Rīga - labākie!
   sasistas astes un "kraukšķīgā" skaņa, dēlim saskaroties ar asfaltu, ir nieks. šajā vasaras naktī mēs sēdējām zālītē, grauzām zaļus ābolus un priecājāmies par to, kā zem sniega kūp asfalts. ja "zem asfalta ir pludmale", tad uz tā bija brīnums un es to sauktu par sapni vasaras naktī...

8/13/06 02:06 pm

cik dīvaini - es varu neatcerēties, par ko mēs runājām un kādos vārdos ietērpām sajūtas, bet es lieliski atceros skatienu. esmu skārienjutīga un skatienjutīga virsma, ķi ķi. un mani daudz vairāk nomierina iespēja kādam uzlikt uz pleca galvu un nopūsties vai, satiekot kādu, tikt samīļotai. un mani priecē, ka pasaulē tomēr ir cilvēki, kas mani saprot, pat tad, ja klusēju, un es viņus tāpat...

8/10/06 03:33 pm

[info]spuldziite , tā kā tu tagadiņ esi nenotverama, rakstu šeit... būtu nenormāli feini, ja tu kādu dienu, garām braucot ( ejot/skrienot/rāpojot) iemestu manā pastkastītē ( iedotu kādam no manējiem vai apraktu zemē pie mājas :P ) to disku ar bildēm no mūsu pamestās mājas un vpils bilžu disku. tas būtu vairāk nekā jauki.

8/8/06 02:41 pm - čižik pižik šitas tev :)

uz mana rakstāmgalda dzīvo vulkāns. šodien, norokot vulkānu, izvirda mazs, zaļš, aprakstīts papīra maisiņš.

un zini, [info]piziks , kas bija rakstīts uz maisiņa? b@trZ 2ge4!!!!!!!!!!!!!

es arī jūs mīlu, mani bomzīši :P

8/7/06 10:51 pm

viss iet uz galu.

8/3/06 11:54 pm - bezjēdzīgs posts, lasīt nav jēgas, es vnk priecājos...

un tad kad es to vismazāk gaidu manā klausulē atskan edis:
 -  "klau, tu neiebilsti, ja mēs pie tevis piebrauksim pēc minūtēm piecām?"
 -  "jūs? nu labi, jā, protams, neiebilstu..." un dzirdu, ka fonā rūkoņa, tātad jau izbraukuši...uzrauju kko nebūt mugurā unsāku lēnām tenterēt lejā, jo nokāpt uz vienas kājas no 4tā stāva ir laikietilpīgi. satieku edi trepēs.
 - " vai, cik tu briesmīgi klibo! bet piedod, tev jānokāpj lejā. nāc te, ap stūri, tikai ievelc elpu."

un aiz stūra sēž mans sapņu princis sarkanajā elles auto un pat nenojauš, cik daudz domu man izskrien cauri galvai. ak mans dievs, edīt, tikai nesarksti! ak dievs, tev taču mājas bikses! ak dievs, cik viņš labi izskatās! ak dievs, sarkana kariete!  domās palecos un spiedzu aiz prieka.

mirkļi pazūd un sarunas pat īsti nepiefiksēju, tik smaidu kā duma un attopos, kad šie jau zūd prom, soloties nākt ēst cukuru... bet manī tik daudz enerģijas šim vakaram! un zini ko - vāģis tev, džekiņ, ne pa jokam, bet man pie vienas vietas - ar tevi kaut uz savas klibās kājas līdz pasaules malai...

8/3/06 05:04 pm

jau otro dienu es sēžu mājās gluži viena un ārā esmu izgājusi tikai līdz slimnīcai un atpakaļ(slimnīca ir man blakus mājā) es drīz jau būšu aizmirsusi, kā jārunā.
un jau otrais vakars solās būt lietains, tā ka visi atkal man atteiks jebkādas aktivitātes, cik jau nu es vispār aktivitātes varu izpildīt...
forši.

8/2/06 07:58 pm

man ir uzdāvināti 10kg cukura, lai saldinātu dzīvi, bet neviens pat uz tēju negrib nākt...

8/2/06 05:08 pm

vakar vakarā mocījos sāpēs - kāju un sirdssāpēs. un sapņoju, kaut varētu tā vienkārši aiziet pie viņa, iemest ar akmentiņu logā un visu pateikt. kaut nebūtu tāda nūģe un varētu reiz izdarīt to, ko vēlos... tā vietā uzzīmēju pusnakti kokā.

manas bezdarbnieka gaitas sākās par 4 dienām ātrāk kā plānots un man ir slapjums celī. sūds ar klibo kāju, bet man bija slapjums acīs, ejot prom no turienes un kolēģītēm arī. es apsolījos 6dien braukt ciemos ar saldumiem...

un siesta nemaz neguļas, jo domu par daudz.
Current Music: spēlējot debesis

7/28/06 10:41 pm

svinēt martas.vienos naktī vāļāties, skriet un lekt pakaļ baloniem pa parku.gulēt uz muguras zālē un skatīties zvaigznēs.


rīt traukties ar viņiem ( taureņus ieskaitot ) kaut uz pasaules malu!

pateikt godīgi? - ES ESMU DEEEEEEEBEEEESIIIIIIIS!

7/26/06 09:42 pm

eu, a tas ir normāli, ka tad, kad tev ir briesmīgs garastāvoklis un darbā visi plēšas un izgāž savu persōnīgo sāpi un antipātijas viens pret otru, tu mēģini nolīst malā, bet tumbās skan:

Dūdieviņš
Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas
Lietus dārzs
Draugs

proti, dziesmas, no kurām man rauj uz pinkšķi un vēl visas pēc kārtas?

7/24/06 11:25 pm

pat manā nekam nederīgajā dzīvē gadās jaukas dienas. šī bija viena no tām, ja gadījumā kadū tas interesē....

7/23/06 08:48 pm

man bija patiess kauns, ka, dzīvojot pusotras minūtes gājienā no veikborda bāzes, jau otro vasaru dīdos un minstinos, tā arī nepamēģinājusi. bet šodien - es to izdarīju!

 

 

[info]spuldziite , es tevi vienmēr esmu mīlējusi un par šito mīlu vēl vairāk :P

[info]kjuuty , 4dien nāriņu saiets, ja? :)

7/23/06 12:45 pm

visi vienā balsī dzied man apkārt, ka pēc Francijas esmu mainījusies, un prašņā, kur palicis mans dzīvesprieks.

 

 

sasodīts, es neesmu mainījusies!

7/22/06 12:15 am

man akūti nepieciešami jauni krāsu zīmuļi, citādi - viss ko radu ir pārāk depresīvs.

7/16/06 10:42 pm

četrpadsmitais.

man ir drusku jauni mati un lieliska dāmīte rūtainā cepurē. katrai pa kruasānam aiz vaiga un mute, kas neveras ciet jo košļā vai runā.

 man ir arī lielisks milānas elfs, kuru tik ļoti gribējās redzēt, bet beigu beigās šis uz mums kā uz losītēm lūr. kopumā jauki, ja neskaita tuci tuci autobusā.

un vispār - kas tā par lietu, ka puišiem liekas baigi forši slēpt savas slimības vai arī neiet pie ārsta, kamēr nav tik sūdīgi, ka jāiet pie sistēmas? šitamējā nevaru iebraukt.

un derzdas plakanā pļava aiz loga, sasodīts.

piecpadsmitais.

vilcienā normāls stūķīts un aidā uz cēsīm. arī šodien mute ciet neveras: "atcerieties, kā francijā...", "tur bija tik forši" un tamlīdzīgas frāzītes no mums visām 3, un arī 4tā nedaudz gremdējas atmiņās par pagājušo gadu un klausās mūsu spiedzienos.

pēdējo reizi pirms ziemas redzu sniegu un doma, ka jāgaida tik ilgi man nemaz nepatīk. toties man ļōōti patīk atmosfēra, brīžiem arī mūzika, vakara saule un tas, ka mans Santana (pazaudēta vārdadienas dāvana)ir atgriezies.

Belzieni, spiedzieni, aplausi, fļipi un pusfļipi, dibeni, rūtainas un džinsainas reitūzenes, zīda bokseršorti - viss dubļainā sniegā jebšu sniegainos dubļos liecina par to, ka esam labākie. Un par to pašu liecina arī vakars. Fantastiska vieta Amatas krastā ( bijušā zeķu vai ziepju fabrikā - īsti nesapratu ) , kur, šķiet, esam vieni no pirmajiem apmeklētājiem vispār. Pirts, kas vēl nedaudz pēc līmes, baseins ar baltiem spoguļgriestiem, vītņu kāpnes ar optisku šūpošanās efektu, un šūpošanās efekts arī mums līdz pat 5iem rītā. es pat nezināju, ka tik ļoti viņus visus mīlu!

sešpadsmitais.

no rīta nabaga māris par kārtīgu uzvešanos iepriekšējā vakarā dabū mūs vest uz autoostu, jo man, redziet, jātiek uz darbu. viva la strogonovs un pirmā darba diena pēc atgriešanās! noīgņojos un uzrūcu nabaga puišiem, kas izmisīgi cenšas noskaidrot, līdz cikiem es strādāju. a man vienalga - man savs sapņu princis! tikai sapņu.

Es ienīstu savu spoguļattēlu, lai tur vai kas, un man pa galvu joprojām mētājas Les 2 Alpes filmu gabaliņi.

Powered by Sviesta Ciba