11/2/06 08:00 pmskatīšanās krītošās sniega pārslās nomierina vēl labāk kā tintes plūšana pa papīru.man ir tik slikti un reizē tik labi, un reizē nedaudz tāda sajūta, it kā būtu nedaudz no jauna jāmācās staigāt uz savām kājām... |
miljardiem mazu zvaigznīšu manā kapucē
kapuce
10/29/06 07:25 pmciao bella! čau ,mammu un tēti, čau, pakājāmmaisīgais kaķi, čau, mana gulta un mana duša! čau, mans princi, tava maita ir atgriezusies. čau, mani foršie, čau, atkalsmaržojoši mati, čau, aukstais laiks... man patika šīs brīvdienas, bet aizvien nevaru pierast, ka ārā nav karsts. aizvien nespēju saprast, ka rīt jāceļas 6os un jābrauc uz skolu.
|
10/15/06 10:30 pmbraucu meklēt zelta rudeni, iekritu sūdos līdz sirdij.ziniet, nav forši. un tuša man šovakar tek pavisam neglīti... |
10/15/06 01:16 pmviņa ir Parīzē, viņa ir Londonā, viņa ir Peru un Milānā.bet tvuša dvēselīte bez tvuša sirsniņas nevar, tas nezūd pat tālu esot... |
10/13/06 06:37 pmdrusku drusku, vēl tikai drusku drusku! nebēdziet prom ar mani visu, atstājiet kādu saprāta drusku... |
10/10/06 08:28 pmkaut kas neiet tā kā vajag. pareizāk sakot, nekas neiet tā, kā vajag. un tomēr es nespēju neko pārmest ne tev, ne tev, ne tev. mana vaina, viss mana...sēžu kā pēdējā muļķe, kā tāds dzīvei izbiris mēsliņš pie galda un bimbāju. |
10/7/06 03:55 pmsajūtas sāk notrulināties pārāk ātrinē,nē, man vienkārši jātiek tam pāri kaut ne vienkārši, kaut divkārši, bet jātiek... |
10/3/06 07:12 pmes esmu tāāda dirsa :( |
10/2/06 11:01 pmšodien esot bijusi jauka diena. es nemanīju, man bija pirmdiena, riebīga pirmdiena.šodien esot bijušas atvērto durvju dienas. es nebiju, es tik muhļīju ģipša degunu. šodien esot bijis daudz laika. es nezinu, kur tas bija, man joprojām nav. šodien daudz domu esot klīdušas manā virzienā. piedod, manis nav... |
9/27/06 10:22 pm - what made my day 2dayJau visu ekonomiku joki tika bārstīti pa labi, pa kreisi, un visi tarkšķētāji izsēdināti katrā klases galā. Bet tad, kad skolotājas iesākto teikumu: "...ja mēs skatāmies globālā mērogā, šī līkne iet tā,jā, bet, ja mēs skatītos uz šo situāciju Latvijā..." Krišs paturpināja ar : "...tā kristu kā paralizēts vanags" , es nevarēju kārtīgi nesaķiķināties :)Kad angļu valodā teicu, ka vienīgais pēc kā līdzinos saviem vecākiem ir tēta matu krāsa un nevarēju izdomāt nevienu labu īpašību, ko būtu mantojusi no mammas vai tēta, skolotāja pajutāja vai gadījumā es neesmu no kaimiņa :) Ģeometrijas ieskaitē pēc ilgiem laikiem (patiesībā, laikam tikai 2o reizi, kopš mācos licejā) dabūju 8. Zīmēšanas kursos savā mapē atradu pāris pagājušajā pavasarī rakstītas rindas. Bija feini palasīt ko tādu, par kā eksistenci biju pavisam aizmirsusi. Kad šovakar pārrados mājās, durvis atvēra tētis. Viņš teica: "Nāc iekšā, Mazais!" un smaidīja. Sen nebiju tēti redzējusi tēti smaidām un sen viņš mani nebija saucis par Mazo, kā bērnībā... Man patīk vakaros saņemt SMS ar saldiem sapņiem un man pat tīri labi patīk sākt ilgoties jau minūti pēc atvadīšanās. Šī diena, neskatoties uz grīstē salaisto algebras ieskaiti, bija fantastiska! Es esmu izpildījusi visus mājasdarbus un sen neesmu tik agri gājusi gulēt. Ir 22:22. Lai jums visiem rīt veicas! :)* |
9/26/06 10:05 pmir diezgan neierasti pārrasties mājās un saprast, ka esi pazaudējusi 1 krūštura lencīti. es nespēju rast loģisku pamatojumu tam, ka viņas tur vienkārši vairs nav, bet laikam jau kas tāds ir "so me", ka nav ko satraukties :) |
9/24/06 05:21 pmskatoties vecās bildes, es ilgojos pēc saviem garajiem, skaistajiem un veselīgajiem matiem, no kuriem atlikusi vien aplauzta un sašķēlusies ne īsti gara, ne īsa frizūrele... labi, ka vēl krāsa mana dzīvo. |
9/24/06 05:10 pmvisa seja lieliskos pleķos, jā, man arī patīk. |
9/23/06 02:54 pmsūdu būšana! es arī neizturēju vīrusu uzbrukumu :( es tagad skalī nokliegtos: " bļāāāāaāāāaāāāāāāāģ!" ja vien varētu parunāt :( |
9/17/06 09:26 pm"Tūkstošiem mazu debestiņu krīt no gaisa un sakrīt man kapucē. Es uzlieku kapuci galvā un esmu debesīs." /M.Freimanis/ Un ir tīīīīīīīīk labi! |
9/13/06 09:44 pmPieverot naksnīgo sarunu nogurdinātos plakstus, Jūtos kā velkot ar maigu otu pāri sapņainas kvalitātes zīdam... Tevis dēļ, likteņa skaistākā māsa, tik klusi Nogurušos plakstus es reizēm turu vaļā līdz rītam. Zīmējums uz visbaltākā zīda, zelta līnijām vītām, Plūst debesu krāsas līdz galējai robežai un augšup pa dzīslām. Tevis dēļ, zvaigžņu spožuma brīnum, tik klusi Naktīs es sarunājos ar savām drebošām stīgām. Skudriņu lielceļa tīklojums uz muguras neliekas dzīstam, Enģeļi meklē un neatrod trajektoriju īsto. Tevis dēļ, pārdrošā sapņa glabātāj, tik negaidīti Šoruden esmu no jauna piedzimusi Ziedā, kuru nekad, nekad nevēlos redzēt vīstam. Pieverot naksnīgo sarunu nogurdinātos plakstus, Jūtos kā velkot ar maigu otu pāri sapņainas kvalitātes zīdam... |
9/9/06 07:01 pmtīmeklī uzdūros tekstam ar zem nosaukuma: " Jaunas sievietes vēstule bērniņam, kam neļāva piedzimt ". nu jā, es uztvēru pārāk sakāpināti, bet man palika fiziski slikti, ķermenis dega, plaukstas nosvīda, deniņi pulsēja. man gribējās vemt no tā, cik šausmīgi. es atcerējos par to šausmīgo filmu par abortiem, ko kaut kad redzēju. cik brutāli tiek sarauta gabalos un izmesta mēslainē maza dzīvība, cik bieži tas notiek un cik ļoti tur neko nevar darīt... |
9/9/06 02:14 pm - cerība ir bez prāta"Es eju.Cerība ir bez prāta - gatava izraut tevi no nakts, un, bez tam,cik labi, ka nav izdomāti trako nami cerībām..."atradu vecu literatūras projektu ar dažiem fantastiskiem dzejoļiem (pats ļaunākais, ka visi Māras Zālītes, kuras darbi man bieži vien tik ļoti nepatīk). turklāt, lasu un liekas, ka viss tik ļoti, ļoti par mani šobrīd, kaut toreiz likās, ka nu galīgi nekā tur nav... tai rāmītī, ko tu man, spuldzīt, dzimšanas dienā uzdāvināji, šodien acīs duras frāze: " katram vecumam sava taisnība". nupat man liekas, ka pat katrai dienai sava taisnība... |
9/4/06 09:51 pmskurbinošas tirpas.es pat nezinu, ko lai par to visu pasaka, es pat īsti nezinu, vai notiek vai nenotiek. es īsti nezinu vai tās asaras, kas līst ir prieka vai skumju. es zinu tikai to, ka man ļoti, ļoti bail. man tik ļoti ļoti bail, ka esmu visu ne tā sapratusi... |
8/29/06 01:41 pmman šķiet, ka mani Draugi ir Enģeļi ne cilvēki, jo ir pārāk lieliski, lai būtu īsti. un vēl man šķiet, ka kaut ko tādu nemaz neesmu pelnījusi. |
Powered by Sviesta Ciba