19 Septembris 2012 @ 20:15
 
Fuck.
Pilnīgs bezspēks. Pat elpot šķiet grūti, bet es tik daudz gribu izdarīt.
nu kā lai šādā situācijā rīkojas...

Izlasīju interviju Ievā ar pāris interesantām atziņām, bet katreiz, kad cilvēki saka, ka jābeidz stresot, jābauda mirklis, nav jāmēģina aizbēgt no sevis. Kā to lai izdara bērni, kurus vnk izmanto tik daudz un dažādos veidos. kā viņiem var rasties tā sajūta, ka 'jā, es esmu tur kur man vajag būt un viss notiek tā kā tam jānotiek'. Tad es jauko teoriju nevaru vairs savilkt. Jābūt taču kaut kam tādam, ko vairāk vai mazāk varētu attiecināt uz visiem. Nu ok, varbūt viņi iziet cauri mocībām, kļūst stiprāki, bet vienalga, šaubos, ka tajā brīdī viņiem gribas būt tajā mirklī, nevis aizmukt tālu tālu projām, atdalīties, līdz ir tikai čaula un nekas vairs nav jūtams.