nav mauriņa, slikti, jo nav smuki un ir dubļains. ir mauriņš, slikti, jo pārāk bieži jāpļauj
vajag lēno zāli

gribas nomest svaru neko nedarot tikpat viegli cik izdevās uzresnēt neko īpašu nedarot

visu laiku domāju par to kāpēc sunītim un kaķītim nav vajadzīgs šampūns, lai kažociņš nebūtu taukains. mazgā viņus jau smaciņas dēļ nevis tāpēc, ka spalva sataukojusies.

man ir aizdoma, ka, ja es pārtrauktu tik daudz skatīties uz citu dzīvēm (AKA seriāli un soc. tīkli), man būtu daudz vairāk laika savai. tik daudz ka baisi paliek.

Tiklīdz es izdomāju, ka jāsāk taupīt nauda - oh, look new shoes, shampoo, skirt and stuff.

Buy everything

Jau otro nedēļu mēģinu atrast darba prieku, bet katru rītu sanāk: "Bāc, kā negribas neko darīt."

Kad sievietes saka "I'm gonna get a blow out", es prātā sagaidu, ka tiks pateikts blow job.

Google meklētājs reizēm ir tik ļoti dīvains ar to, ka meklē pavisam kaut ko citu.
Varbūt tas labāk par mani zina, kas vajadzīgs.

vai termo bikses var klasificēt kā treniņtērpa bikses...?
#balerijānelaižiekšā

Pārbīdījām gultu un šobrīd manā galvā notiek crafty inspiration explosions, flashes, avalanches.

Uh oh

Hello darkness, my old friend / I've come to talk with you again

Pēdējā brīža mīļākā dziesma, pa vienai reizei uzlieku trešo dienu pēc kārtas, šodien pat jau divas reizes noklausījos.

Un spotify šaflis nekam neder, nu vismaz ne man. Viņš atļaujas trīs dziesmas no vienas grupas pēc kārtas uzlikt. :@
Manuprāt nav pieņemami.

Beigsies vasarīgā kāzu sezona un varbūt arī manas ilgas samazināsies.
Secināju, ka vienīgā no maniem draugiem apprecējusies ir Vita :D
Lai arī visiem manu draugiem draugi un paziņas precas kā negudri.

Palaidu garām gan ziemeļblāzmu, gan aptumsumu, lai arī pirms pāris dienām taču lasīju, ka būs. Tagad skumji, ka tā.
Ko es gribu un ko man vajag, pat grūti pateikt

Nekad nebiju domājusi, ka man sāks aptrūkties krāsu. Jau vairākas reizes ir bijusi sajūta, ka manā garderobē trūkst krāsu, vai to ir pārāk maz.

Gribu lasīt!

šausmīgs zajobs uz visu uznācis, darbi vairs neiet uz priekšu tā, kā gribētos, bet laika bremzēt nav nemaz.

Katreiz, kad filmā, seriālā, grāmatā ir attēlots bildināšanas moments acīs sariešas asaras, ne jau tāpēc, ka skumji, bet tāpēc, ka skaisti.Pat vissalkanākajos scenārijos.
Pohuj par kāzām, tā ir tikai milzīga ambrāža priekš citiem,zaudētas nervu šūnas, domājot par visiem nevajadzīgajiem sīkumiem, bet bildinājums ir starp tiem diviem. Kad vairāk nevienu nevajag. Tas ir tas maģiskais mirklis.

Jāsaņemas un jāsakārto mantas, es varētu pat beidzot viņam paskaidrot, kāpēc man tā kārtošana ir tik svarīga.

Galvā ik pa brīdim ieskanas dakteres teiktais "Jums ir arī pašai sava dzīve"
Tikai nezinu, ko ar to iesākt.

uz papīra lapām. Tik sen neesmu neko lasījusi, reti kad kaut ko skatos, ja nu vienīgi seriālus maļu uz riņķi.
Šokējos par to, cik hlamu esmu paspējusi savākt. Drausmīgi.
Kaut kas nav un nespēju sakoncentrēties darbiem.