24 Aprīlis 2009 @ 20:09
.  
es jūtos vairāk vai mazāk tīri laimīga. Ja padomā, tad tas viss liekas nu tik absurdi. bet tajā pašā laika tas ir patiesi, lai cik tas jocīgi arī nebūtu.
Vakar ar Vendiju sākām runāt par to, ka kuņģa sāpes patiesībā izraisa naids un dusmas. Es viņai tā arī īsti neapskaidroju, kas un kāpēc man, bet viņai bija interesanta doma, par to ka mēs esam atbildīgi par to kas ar mums notiek, principā, tā jau arī ir, bet nu es kaut kā tam nevaru piekrist, nu negribu patiesībā, jo tad iznāktu, ka es pati vien vainīga, ka tā bij. bet to es vnk neizprotu, vai tiešām bērni ar savas zemapziņas palīdzību piesaista pedofilus. Tas liekas pārāk absurdi un nepareizi, kaut gan ar visiem pārējiem dzīves notikumiem tā doma labi saistās. Es vairs no nepārdzīvoju, bet tā cilvēka vārdu pat dzirdēt negribu. zinu, ka neesmu tāda vienīgā, bet es atļaušos būt egoiste un tagad runāt tikai par sevi.