[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
ebeh's LiveJournal:
| Friday, February 3rd, 2023 | |
| 10:06 am | Tava jēlā seja Sitas pret manu jēlo sirdi |
| Thursday, January 26th, 2023 | |
| 4:18 pm | Ir tik traki tikai jau manā "cienījamajā vecumā" sākt apzināties, cik ļoti regulāri un cītīgi es praktizēju sava ķermeņa nīšanu. Cik automatizēts ir skats spogulī pēc dušas, skats, pēc kura nodomāju automatizētas naidīgas domas. Visstulbākais piemērs ir, kad skatos spogulī, lai pārliecinātos, ka šodien es esmu vismaz kaut cik smuka. Un šī doma visus šos gadus bija neapzināta un automātiska. Ai nu labi, mēs visi to darām. Bet man tas liekas tik stulbi. Katrā ziņā, man liekas stulbi tas, ar kādu mindset es to daru. Kāda tam nozīme, vai es esmu smuka (kaut arī daudzi mediķi uzskata, ka tam vajadzētu atrisināt manas sūdzības :D). Droši vien tāpēc arī es ģērbos tik drausmīgi vairākus gadus ap vidusskolas beigšanas laiku, jo es negribēju, lai cilvēki redz tikai smukumu... Un ja man tajā dienā liekas, ka es esmu smuka, tad tā ir labāka diena par citām. Fuck the what. Un pagaidām es nespēju iztēloties, ka es kādreiz varētu domāt, ka visi ķermeņi, ieskaitot manu, ir skaisti. Es tikai fantazēju par dienu, kad beidzot varēšu to sagraizīt. Es nezinu, varbūt es neesmu tik naidīga kā es aprakstu. Es parasti neheitoju citu cilvēku ķermeņus. Es heitoju citus cilvēkus, kas to dara. Bet man vienkārši galīgi nestrādā viss tas self-help a la "honey, first of all, you are beautiful as you are!" un "all *insert body part* are beautiful!". Man tā liekas sevis muļķošana. bet nu labi, es spēju iztēloties, ka es varu ielikt savu apziņu citā plaknē, kurā ir pilnīgi cita perspektīva uz visām šīm lietām un nav tādas kategorijas un tas viss ir absurdi un sīkmanīgi. Vienīgi tad man jāieliek arī sava dzīve citā plaknē. |
| 4:12 pm | The other day I dreamt about precious stones, where among jade, opal and amethyst there just as organically laid a specimen of "frank sinatra". |
| Wednesday, January 25th, 2023 | |
| 1:55 pm | in other news Šodien esmu riktīgi laimīga, jo beidzot nopirku sev mēnešbiļeti par 30 euro :)) |
| 1:54 pm | Es nevaru es tā krindžoju no visa, ko cilvēki posto linkedinā 😭 😭 😭 |
| Thursday, January 19th, 2023 | |
| 4:02 pm | Euribor pacēlās :( Faking līdz 2031. gadam būšu samaksājusi bankai vairāk kā 1000 euro procentos par savu measly 180eur/mēn studējošā kredītu. Paldies, tēvs! |
| 1:21 pm | words of wisdom Ja nedrīkst, bet ļoti, ļoti gribas - tad drīkst |
| Sunday, January 15th, 2023 | |
| 7:20 pm | Esmu tulzna |
| Friday, January 6th, 2023 | |
| 8:44 pm | Vikipēdijas šķirklis "krievu lamuvārdi", kurā cita starpā var aplūkot 13.gs. bērza tāss vēstules ar lamuvārdiem un uzzināt, ka: vārds 'blēdis' cēlies no vārda 'bļaģ', 18. gs. "eleganta, ilgstoša lamāšanās bez atkārtošanās starp jūrniekiem tika augstu vērtēta un tika uzskatīta par mākslas paveidu", 20. gs. "Krievijā daudz lamājās tikai vai nu zemākās šķiras, vai intelektuāļi un aristokrāti" - pretēji vidusšķirai, kā arī izpētīt sadaļu "Svarīgākie krievu lamuvārdi un atvasinājumi" Es pat nedaudz mulstu par šī ieraksta publicēšanu pat savā cibā, jo apmēram ir sajūta, ka nav korekti rakstīt par jebko, kas skatās uz jebko ar krieviem saistītu neitrāli. Bet - es pēdējos gadus mācos krievu valodu, pēdējo pusgadu aizraujos ar lingvistiku un, cik novēroju, krievu lamu vārdu lietošanu latviešu valodā neviens nav atcēlis. Tā nu es noslēgumā pat atrunājos. |
| Thursday, January 5th, 2023 | |
| 1:54 am | Virspusēji mani stipri pievelk glamūrs, ekscess, mode, ārišķība, kinks un general debauchery. Bet ar sirdi to visu jūtu kā mākslīgu, ka tas viss ir ne īsti “veselīgs” vārda dziļākā nozīmē un lieks. Vienkārši l i e k s. |
| Sunday, December 25th, 2022 | |
| 2:32 am | 2:30am. Sleep? Why, how about googling “best prepper goods to invest in in case money loses value” instead |
| Thursday, December 22nd, 2022 | |
| 7:46 pm | mood Pēdējo mēnešu pat gadu mood, ar ko zinu, daudzi ir pazīstami ir "sitcom, but in my head". Atšķirībā no klasiskajām sitcoms Tu dzīvo viena vai ar partneri, minimāli pamet māju, jo vajag ietaupīt sabiedriskā biļešu un ārpus mājas pusdienu naudu, aizej uz veikalu, un reizi mēnesī satiec kādu draugu. Un tā ir īstā realitāte. Es gribētu redzēt, kā kāds par to uztaisa sitcom. Tāpēc nonācu pie "in my head", jo vienīgais, kas tādā šovā varētu būt interesants būtu tēlojums par to, kas notiek vientuļajā prātā. Realitātē ir tik ļoti maz draugu, kas dzīvo viens otram līdzās. Aukstums, dārdzība un nogurums liedz pārvarēt tiltus un kilometrus. |
| 7:41 pm | Tātad, pēdējā laika idejas, par kurām prāts niez, kamēr neesmu te ierakstījusi. Stipri jūtu, ka drīz būs (vai bagātajiem jau ir) tādi retrīti kā mazi ciematiņi, kuros tu aizbrauc padzīvot dzīvi tā, kā bija pirms mobilajiem telefoniem un interneta. Variācijas var būt dažādas, piemēram, kaut vai ar '99 vai '05 gada tehnoloģijām. Atgriezties tajā jaukajā pagātnē, kurā cilvēki iepazinās, uzsākot sarunu. Vēl viena lieta, ar kuru bagātie un entuziasti jau nodarbojas, ir iziet apmācības par to, kā izdzīvot apokalipses apstākļos. Skatījos, kā draugs spēlē Metro, un man nav ne jausmas, kā no visādām detaļām var izgatavot ieroci vai medikamentus utt. Pārskatījusies spēli es pirms izmešanas jaucu ārā veco kalendāru un bija žēl izmest garo, stingro stiepli, jo tas wasteland būtu cieši derīgs scrap metal. |
| Monday, December 19th, 2022 | |
| 6:10 pm | Piekritu iet uz priekšnieces vadīto zumbas nodarbību, kas vilksies līdz deviņiem vakarā, nav ne jausmas kāpēc. Uzmetās aukstumpumpa un visu dienu ir tāds vājums un absolūta nevēlēšanās strādāt. Uz dienas otro pusi jau pieņēmu, ka tāda diena. Gribēju bailot no nodarbības, bet izrādās, ka šajā spelgonī būs tikai 3 cilvēki un man jāpaliek (to es pati izdomāju). Izskrēju pēc šokolādes un iemaldījos Doma laukuma tirdziņā. Nolēmu ātri iešaut vienu karstvīnu, jo tāpat biju pārsalusi jau pēdējās 3h. Un tad es biju kā meitene filmā, kas stāv, dūraiņiem aptvērusi karstvīna krūzi un raugās uz milzīgo, izgaismoto egli, kamēr fonā skan nomierinoša Ziemassvētku mūzika un garām zib tūristi un cilvēki. Un es pat it kā sajutu to "Christmas Magic"TM, tas bija jauki, stāvēju kādu minūti vai 4 un skatījos uz egli. Iedomājos, ja man ietu garām kāds skaists vīrietis kā filmā un gribētu iepazīties un aizvest piedzīvojumā es teiktu :"Nē, nē, man jāiet atpakaļ uz biroju, tur palika mans dators un vispār priekšniecei būs zumbas nodarbība." Jebkurā gadījumā tas ir stulbi, ka atnākusi atpakaļ es uzreiz ķēros pie visa aprakstīšanas un pat pie egles nebeidzu meta-reflektēt tā vietā, lai vienkārši papriecātos. Tas laikam ir tas, ko mans draugs saka, ka manī bērns ir miris. Ka vajag sākt domāt par komerciju un Ziemassvētku vēsturiskajiem pavērsieniem tā vietā lai priecātos par gaismiņām. Nu varbūt uz 10 sekundēm man sanāca. |
| Saturday, December 17th, 2022 | |
| 12:42 am | mountain, moon, fire |
| Monday, November 28th, 2022 | |
| 4:03 pm | Jo vairāk es iepazīstu šo pasauli un mācos par to, jo vairāk visas institūcijas, ierobežojumi, likumi un konvencijas liekas mākslīgi, "fake" un tādi kā putuplasta, viegli noņemami un aizvietojami. Vienīgi tas, ka eksistē cilvēki un vara, kas tos uztur, un ka, piemēram, nokļūšana un dzīvošana cietumā ir ļoti reāla lieta, liek man aptvert to nosacīto "reālumu". |
| Sunday, November 27th, 2022 | |
| 7:01 pm | Šodien beidzot kaut kā saņēmos sakārtot visādus storedžus, aiklaudus utt. Gribējās arī kaut ko piekārtot terabaitā. Un tas, protams, ir rabbit hole. Gribēju uzrakstīt tieši par vienu folderi, kurā ir bildes apmēram no 2011 līdz 2014 gadam. Tās ir bildes, kas uzņemtas ar kkādu sūdīgo nokia telefonu. Folderī bildes ir absolūti samaisītā secībā, un man bija slinkums piespiest tās pāris pogas, lai varētu tās skatīties hronoloģiski. Sanāca tāds kā vizuālais dzejolis. Daudz spilgtu atmiņu, daudz foto ar cilvēku siluetiem uz ielas, gleznām, miglainu grafiku restorānā, kurā mazgāju traukus, ceļojumu uz vīni, tur pat ir bilde ar lsd, kaut arī neatceros, ka tam būtu bijis kkāds efekts, varbūt es to nemaz neņēmu toreiz. Sadzīves bildes no mūsu šausmīgā ģimenes dzīvokļa, kurā sēžot šo rakstu. Ar gadiem tā sadzīve izskatās tikai aiz vien šausmīgāka. Daudzas bildes atkārtojas, jo bija uzņemtas vairākas ļoti līdzīgas, bet tagad samaisītas. Ritms. Un tam visam cauri mani pašportreti. Tas ko ievēroju tikai šoreiz ir mana sejas izteiksme tajos visos. Es pat nevaru to aprakstīt. Bezemociju. Ja tas būtu džeks, tad es teiktu, ka bildēs skatāms school shooter. Visur arī tā briesmīgā zēngalviņa dažādās variācijās. Atceros daudzas no reizēm, kad šīs fotogrāfijas tika uzņemtas. Liekas, nekad neaizmirsīšu. Pazīstot sevi, varbūt tā pozēt bija konceptuāli. Bet vispār mana dzīve toreiz izskatās ārkārtīgi drūma. Iekšēji. |
| Tuesday, November 22nd, 2022 | |
| 10:55 pm | Atmiņas ir tik jocīga lieta. Kad mācījos 2./3. klasē, man bija tāda draudzene Katrīna, kura mācījās divas klases augstāk. Laikam jau mums bija kādas kopīgas intereses, jo šāda starpklašu draudzēšanās nebija gluži ikdienišķa. Atceros, ka vienreiz biju pie viņas ciemos dzīvoklī Iļģuciemā, kur nekad nebiju bijusi. Viņa tur bija nesen ievākusies ar vienu no vecākiem un visas viņas drēbes bija kastēs. Viņa mani uzcienāja ar ātri vārāmo tomātu zupiņu no paciņas, un tā bija neprātīgi garšīga. Arī tādu nekad nebiju ēdusi. Pēc tam ilgi atcerējos, ka tas nu gan ir dikti gards ēdiens - pat tagad atceros. Tad atceros, ka kad viņa mācījās 5. klasē, skolas pagalmā pavasarī notika koncerts. Viņa bija ģērbusies sintētiskā bezpiedurkņu topiņā ar saulespuķu zīmējumiem. Viņa spēlēja flautu. Viņai diezgan ātri bija attīstījušās krūtis, un es ievēroju, ka uz vēdera viņai arī bija neliels izcilnis, kas izskatījās kā trešā krūts. Tas arī viss, ko atceros par Katrīnu. Varbūt viņai arī patika Gredzenu Pavēlnieks kā man. Laikam pēc tam viņa aizgāja uz citu skolu. |
| Sunday, November 13th, 2022 | |
| 2:02 pm | Šobrīd 80% mana darba ir e-pastu sūtīšana. 19. gadsimtā gan es nebūtu attapusies ar šādiem pienākumiem, jo toreiz gan jau svarīga bija spēja glīti rakstīt. |
| Friday, November 11th, 2022 | |
| 11:01 pm | Man liekas visu manu agrās jaunības laiku raksturo viens piemērs: Es youtube redzēju video, kur Edie Sewdgwick ballītē sēž uz galda un kustas mūzikas ritmā, un visi komentāri bija par to, ka viņa pat sēžot dejo kā dieviete un kā neviena cita. Un tad man ļoti ilgi likās, ka augstākais sasniegums būtu dejot sēdus kā Edie Sedgwick. Un tagad man ir pilnīgi vienalga, man vienkārši patīk dejot. |