| 2:09p |
Filma bija ļoti, ļoti laba. Tagad esmu daudz augstākās domās par to režisora personāžu, bet viņš tomēr liekas tāds iedomīgs. Vairs neteikšu, ka aizdomīgs, kaut arī ir nedaudz līdzīgs alkoholiķim, kurš sita manu mammu. Es viņam izteicu komplimentus no sirds, viņš tā - paldies, paldies, bet, kad pienāca citi cilvēki, aizgāja ar tiem runāt. Nu, es neko baigi negaidīju, bet nebija patīkami. Laikam pirmā vilšanās bija, ka viņam vienalga, ka ļoti smuka meitene izsaka komplimentus. Esmu pieradusi, ka cilvēki grib ar mani runāt. Bet par to smukumu jau pilnīgi vienalga, man tiešām gribējās radošā ziņā parunāt, jo likās, ka esmu atradusi domubiedrus - redzējumā. Tik labs scenārijs, ļoti. Vispār operators bija ļoti jauks un daudz ar mani runājās, bet diemžēl viņa darbs bija vienīgais, kas man nepatika.
Es godīgi sakot nezinu, cik liela jēga ir maisīties ar šitiem visiem. Nē nu, profesionāli jau derētu. Ļoti gribētu tikt par 1stAD kaut kur, nu vai sākumā 2nd, bez maksas, pohuj. Vēl normāli parunājos ar džeku gados, tad, protams, izrādījās, ka viņš ir kaut kāds vietējais stārs. Bija labas sarunas, bet nu uz rīta pusi viņš jau palika tāds gramstīgs. Tikko paskatījos, viņš ir dzimis gadu pirms mana tēva, pretīgi.
Protams, es varēju vēl līdz pēcpusdienai ar viņu šņaukt, bet domāju, ka pametu tusu īstajā brīdī - kā lēdija. Njā, lēdija, kam jāpievērš visa uzmanība, lai nekustinātu žokli.
Kad sāka spēlēt slavenais DJ, bija brīnišķīgi. Tas muzons, protams, bija tāds nasty, bet it kā labā ziņā. Pat nezinu, kā to aprakstīt, nu tā, ka “kalbasī”. Vispār man tas liekas ļoti traki, ka mūsu paaudze kratās pie tādām skaņām. Uz mūsu nomocītajiem prātiem tās iedarbojas nomierinoši. Sliktākais bija, kad pēc 20 minūšu kratīšanās man galvā notika kaut kāds klikšķis un es sapratu, ka Ukrainā arī pašlaik ir tādas skaņas, vienīgi tas nav kaut kāds bohēmas burziņš, bet kara darbība. Ka viņi nevar vienkārši iziet ārā uzpīpēt, izsaukt taksi un aiziet mājās. Pēc tam kādas 40 minūtes gaidīju, kad tas murgs beigsies. Vispār jau jutos vainīga, ka neesmu pie vēstniecības, šodien varētu aiziet. Varbūt ar māsu.
Pēc tam darbnīcā gribēju likt trance, bet visu laiku kāds uzlika kaut ko citu. Trance - tā ir gaisma, mīlestība, gaišums, smaidi. Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, nu vismaz man. Vispār mani īpaši neinteresē tusēt ar cilvēkiem, kas nepavelkas uz transu. Un es uzskatu, ka mans draugs ir labākais dj pasaulē, tikai viņš kautrējas spēlēt un ir pārsteigts, kad visi mājas ballītē dievina to, ko viņš liek.
Nez kāpēc es ļoti centos šo gabalu uzrakstīt literāri, bet tāpat bija ļoti grūti izvairīties no žargona. |