[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, March 20th, 2019
| Time | Event |
| 12:42p | sūdzības Manas šūnas kliedz, sāp; tās gaudo. Bet pirmām kārtām, tās kliedz. Zvērīgi kliedz. Un paļauties nevar ne uz ko. Tas ir vienīgi afekts, tas ir vienīgais, ko varu domāt: tas ir vienīgi afekts. Miega trūkums, kafija, sagrautas cerības. Bet gribās kaut ko īstu. Varbūt šī ir pamošanās? Kad esi jēls? Kad esi pats par sevi jēls, jūtīgs, zvērīgi kliedzošs? Kad klusi lūdzies piedzīvot ko īstu? Un jau rēķinies, ka visticamāk nāksies apmierināties ar kādu noklīdušu saules staru? Ka viss ir garlaicīgi, bļā. Ka nav nekā. Ir ikdienišķība, garlaicība, paviršība, grind. Un vienīgais, ja vēlies ar to sadzīvot, vienīgais kā ar to sadzīvot ir iekšēji nomirt vai arī mēģināt pāriecināt sevi par kaut kādu poēziju, kas it kā piemīt ikdienišķībai. Gribas psihot, klausīties emo mūziku un darīt kaut ko ~neparastu~. Bet atkal tas viss pāries, un es jutīšos normāli, uz pāris dienām. Un atkal. Current Mood:  moody |
| << Previous Day |
2019/03/20 [Calendar] |
Next Day >> |