(bez virsraksta)
Nov. 20., 2024 | 05:05 pm
No:: ebece
man liekas, ka man tādas true draudzenes ir bijušas dzīvē ne vairāk kā puiši (ne vienas, ne otri nav baigi daudz), bet draudzenes parasti atnesušas izteikti ar to sajūtu, ka "mēs divas pret visu pasauli", pret visām čaukstenēm un zviedzējām.
vispār man liekas, ka es esmu laba draudzene - atbildīga, iejūtīga, bet varbūt pārāk prasīga un džadžij. vispār es teiktu, ka man ir ļoti sarežģītas attiecības ar visām manām tuvākajām draudzenēm, un varbūt tieši tāpēc, ka daudz kas tur ir neatrisināts, jo nav veidu, kā par to domāt, kā artikulēt savas sajūtas. kaut kādā ziņā to attiecību struktūru varētu pielīdzināt pāru attiecībām, bet no otras puses tāda doma vien jau liekas nepareiza (gan tāpēc, ka tā tiešām ir nepareiza, gan tāpēc, ka kultūras konteksts to pasaka priekšā). pāru attiecībām eksistē ļoti daudz nerakstīto likumu (un laulības gadījumā arī rakstīti), kas skaidrs, ka daudz ko sapiš, bet noteikti arī iedod kaut kādu struktūru, pēc kā vadīties. platoniskām draudzībām tādu nav. ok, gan jau ir kāda amerikāņu "how to" grāmata, kur tas viss ir aprakstīts, bet es gribēju teikt, ka tas nav kaut kādā mūsu kultūras starta pakā iekodēts. tur par draudzību drīzāk ir kaut kādas klišejas, kas dzīvē ātri vien izrādās nefunkcionējošas. nu tur, "īsts draugs nekad nepievils". ko tas vispār nozīmē?
vispār man liekas, ka es esmu laba draudzene - atbildīga, iejūtīga, bet varbūt pārāk prasīga un džadžij. vispār es teiktu, ka man ir ļoti sarežģītas attiecības ar visām manām tuvākajām draudzenēm, un varbūt tieši tāpēc, ka daudz kas tur ir neatrisināts, jo nav veidu, kā par to domāt, kā artikulēt savas sajūtas. kaut kādā ziņā to attiecību struktūru varētu pielīdzināt pāru attiecībām, bet no otras puses tāda doma vien jau liekas nepareiza (gan tāpēc, ka tā tiešām ir nepareiza, gan tāpēc, ka kultūras konteksts to pasaka priekšā). pāru attiecībām eksistē ļoti daudz nerakstīto likumu (un laulības gadījumā arī rakstīti), kas skaidrs, ka daudz ko sapiš, bet noteikti arī iedod kaut kādu struktūru, pēc kā vadīties. platoniskām draudzībām tādu nav. ok, gan jau ir kāda amerikāņu "how to" grāmata, kur tas viss ir aprakstīts, bet es gribēju teikt, ka tas nav kaut kādā mūsu kultūras starta pakā iekodēts. tur par draudzību drīzāk ir kaut kādas klišejas, kas dzīvē ātri vien izrādās nefunkcionējošas. nu tur, "īsts draugs nekad nepievils". ko tas vispār nozīmē?