(bez virsraksta)
Nov. 20., 2024 | 04:21 pm
No:: teja
tādu cilvēku, kas ar pilnu uzmanību pievērstos draudzībai kā attiecībām pašām par sevi, arī pieaugušā vecumā, ir ļoti maz. bet man ir pāris, un, šķiet, tas tomēr nav maz. katrā ziņā, es esmu arī daudz vīlusies, pamanot, ka es draudzeņu attiecībās piedāvāju un ieguldu to, ko otrs cilvēks nepiedāvā un neiegulda. un tam nav sakara ar laika trūkumu vai ar ģimeni un bērniem. drīzāk ar kaut kādu klātbūtnes un uzmanības kvalitāti, kuru man vajag, vai arī tad es nekāpju no gultas nemaz. un gan jau arī manī kāda šo iemeslu dēļ ir vīlusies.
vēl es nesen atskārtu, ka tieši no meiteņu kompānijām man patiesībā ir nācis visvairāk "frīka" informācijas, sākot no kādas ceturtās klases, līdz pat šai dienai, kaut kāda tāda sajūta "mēs tevi mīlam jo tu esi inčīga bet tu neesi viena no mums", jo ir kaut kāda "čauksteņu", "zviedzēju" frekvence, kurai es neprotu (un varbūt arī negribu) pieslēgties.
vēl es nesen atskārtu, ka tieši no meiteņu kompānijām man patiesībā ir nācis visvairāk "frīka" informācijas, sākot no kādas ceturtās klases, līdz pat šai dienai, kaut kāda tāda sajūta "mēs tevi mīlam jo tu esi inčīga bet tu neesi viena no mums", jo ir kaut kāda "čauksteņu", "zviedzēju" frekvence, kurai es neprotu (un varbūt arī negribu) pieslēgties.