| |
[Oct. 13th, 2008|09:55 am] |
par intelektuālo.
bijām uz adatu.
viss ko es varu pateikt- respect leišu scenogrāfiem, respect režisoriem un respect E. Melbārdim, jo pēdējās desmit minūtes es kaucu kā mazs bērns.
ā un kas man patika. to dziesmu, kas visiem jau sen besī, nevienu reizi neviens nedziedāja špricei. man kā sentimentālai duračkai patikās, ka tā ir par mīlestību, tomēr. |
|
|
