| dress kōds, bļe |
[Jan. 21st, 2008|08:27 am] |
|
Nu bet lōģiski, ka bez cirslībām nevar iztikt. 6dien kārtējā skolas diena. uzlieku modinātāju un mierīgu sirdi 5dienas vakarā dodos uz čučumuižu. sestdienas rītā pamostos plkst.9.00. lekcijas sākas 9.00, bļē!labi, fiksi secinu, ka baigi plēšot varu paspēt uz eksāmenu plkst. 10.00. desmit pāri desmitiem aizelsusies esmu pie kabineta durvīm ar rezerves krēslu rokās, jo parasti šajā auditorijā pietrūkst vietas. neko, saņemos, eju iekšā, un, protams, ka šodien auditorija man par godu ir pustukša! es ar savu krēslu izskatos pēc pilnīgas daunes. nosēžos, dabūju savas lapas un sāku zīmēt ķinķēziņus. 'tā kā esmu cītīgi gatavojusies, visu paspēju uzrakstīt laikā, yē! bet prieks mijas ar bēdām, jo tikai tagad Ealze secina, ka ir atskrējusi uz skolu trenniņtērpā, neķemmētiem matiem un neuzkrāsojusies. tas vēl nebūtu nekas, ja šajā izglītības iestādē nebūtu tik daudz uzvalkos tērpto biznesmeņu kungu, kas izdomājuši, ka pārmaiņas pēc jāiegūst augstākā. un otrs kontingents ir biezo bērneļi, vairāk šķiru nav vai arī maskējās. tātad ir precīzi neviens cilvēks, kas varētu saprast, kādēļ skolā jāierodas treniņtērpā. sēdēju un lūdzu lielo cibas dievu, lai tā diena ātrāk beigtos... |
|
|
