elektra

pamodos, atkal tīrīju, atkal mazgāju. man patīk sterili un ķīmiski aromāti - tīrīšanas līdzekļi, benzīns, tinktūras, krāsas, terpentīns, tāpēc mazgāju atkal ar hloru. uztaisīju mikroviļņu krāsnij ievas pārvērtības, tvaicēju, berzu, berzu. tad gan mājas oda pēc etiķa, kas gan nav aromāts, kuru vēlētos saost biežāk. no alvejas atdalīju bērniņus. nopirkām augsni un aliņu. pagatavoju atkal fajitas. biju uz pagrabu pēc pirmā, pagājušogad vārītā ābolu ievārījuma. ledusskapī noliku burciņu uz zivju tefteļu konserviem, līdzņemšanai uz Rīgu. izbrauciens ar Peugeot. aizbraucām uz dārzu pēc sēklām. tad uz pamestu muižu, kurā ne pārāk sen atrada mirušu vīŗieti. tur vēl varēja sajust nāves klātesamību, lai gan caurvējš bija dzirkstošs pavasaris. devāmies tālāk, mākoņi bija tuvu horizontam un ezers spogulis. vakars lillīgs un rāms. ierodoties mājās, iespraudu dobē nezināmus, appelējušus gladiolu sīpolus, iesēju lobēlijas un aplaistīju ar mēslojumu, kam jau kā gadu beidzies derīguma termiņš. atradu arī rudzupuķu un pīpeņu sēklas, pakaisīju tās apkārt dobei. vai tagad vispār šīs lietas ir jādara? vai vispār appelējuši sīpoli ir stādami? vai laistīt ar vecu mēslojumu bija laba ideja? nav ne jausmas, bet man ir teorija, ka dārzam patīk, ka tev ir pohuj. man liekas, ka dārzs vienkārši grib savu feju. tā nu paplivinājos tur ar tām sēklām. tad nomazgāju rokas, nomazgājos pati, un tagad esmu šeit. jau rīt jādodas atpakaļ, joprojām neko neesmu mācījusies. kāpēc lai es vēlēties doties atpakaļ? kaķim atradu divas ērces. atstāju tukšu pannu uz ieslēgtas plīts, attapos tikai no roktura plastmasas smakas, kas arī nav mans mīļākais aromāts