elektra

beidzot! šķiet, ka atkal kaut cik elpoju! kā tajā teicienā, kurā zāle ir zaļāka tur, kur to laista. ierados. tīŗu. tīru. tīru. visus apčubinu. visiem pasaku kaut ko labu, vai, viņu labā, nesaku neko. paziņojumus tinu prom. mūziku klausos klusāk. dušu un izlietni ar visādām skābēm notīriju. māju hlorā izmazgāju. podu izberzu. augus apsmidzināju. lapas šodien notīrīšu. dobi izravēju. vispār, netālu no dobes kabelim tur uztaisīja alu, un sameta akmeņus pie manas dobes. ļoti labi, ka tā. pacilāju akmeņus. izmetu peli. atradu ērci. vajag ieplānot ērču poti. šogad atkal daudz ērču. bēniņus pavācu. kurināmo sagādajām. taisu pušķus. daudz ēdu. daudz guļu, daudz sapņoju. pārāk daudz sapņoju. un ne tik saldi kā agrāk. vienu dienu nogulēju piecpadsmit stundas. ābele pa visu logu zied. nosūtīju tīģera dāvanu maisiņā, sniegpulkstenīšu vāzē dobes tulpi un muskares ceļojumā uz Rīgu. bija priecīga. griežu daudz augļus. dārzeņus plānās pusripiņās. cenšos palēnināt tempu. pa ilgiem laikiem pagatavoju fajitas. šoreiz pat nokomplimentēja, tas tāds rets pasākums. kaut kad jāaizbrauc uz muižu. kaut kad vispār jāmācās. nekad neesmu bijusi Kolkā, bet ir nojauta, ka kādreiz nāksies tur padzīvot. gribu makšķerēt un kūpinātas, ķiplokainas zivis. produktivitāte nogalina inovāciju. vairs nav spēka nekam skriet pakaļ. un, ja tā cītīgi padomājam, tad tam tā vispār nevajag būt. ja es būtu dzīvnieks, tad jūtos kā kamielis, kas, vispār, ir polāri faktam, ka esmu