elektra

vienkārši ārprāts. pēc pāris stundām jānokārto, ko jānokārto, bet pašlaik ir diezgan skaidrs, ka, nu, nenokārtošu! atkal negulēju, bet tas neko neglāba. tagad visas malas no neērtām, ilgstošām sēdēšanām sāp un esmu padevusies. mierinu sevi, ka, pat paliekot uz otru, tad pēc pāris mēnešiem nebūs jādala telpas ar to, ar kuru nevēlos dalīt telpas. patiesībā tāda notikšana būtu sāpīga vilšanās, pat nezinu ko iesākšu tādā gadījumā. tāpēc, lūdzu, tie kuri tic, iededziet svecīti manā vārdā vai veiciet kādu rituālu, lai tomēr nokārtojas! tas tiešām būtu brīnums, ja par mani apžēlotos. tā arī vēl neesmu pamēģinājusi iemācīties te ielikt bildi. vispār man šeit biežāk komentē, kas ir ļoti iepriecinoši, anonīmā un rakstošā gaisotnē virspusēji pakomunicēt. bet priecājos, ka Zane šeit mēdz neanonīmi ielikt savas bildes. reizēm iedomājos, ka, ja ieraudzītu, tad pienāktu. bet, pat ja būtu pāris metru rādiusā un man kā vienmēr nebūtu brilles, visticamāk skatīdamās debesīs tā arī paietu garām. kad iemācīšos ielikt bildi, tad ielikšu te to bedri smilšu kastē, varbūt arī neauglības gleznu. atceraties to spēli juicy draugos, kur pastkartītes sūtīja? man tās pietrūkst. tolaik tur arī bija kaut kāda spēle ar planētu, varbūt kāds atcerās kā to sauca? neko sīkāk par to neatceros, bet tā arī man patika, gadiem ik pa laikam iedomājos un tā arī nekad neuzzinu kā to sauca. tolaik spēlējot tās spēles ganjau klausījos vilciena - čau, dvēseles māsa. pēc pāris stundām visticamāk būšu izgāzusies un saldi, saldi gulēšu. ko darīšu pēc tam? pārmaiņas pēc uz Bulduriem? rakstīšu Eiropas projektu? strādāšu zupas virtuvē? ak Dievs