Vakar mūs uzaicināja ciemos uz netālo ciemu nedaudz augstāk kalnos. Kad bijām sakrāmējušies un iepirkušies devāmies ceļā. Vakar pa dienu laiks nebija no tiem saulainākajiem, bet pie vakarpuses pie horizonta noskaidrojās un bija fantastiski skaists saulriets. Debesis spilgti dzeltenas un māju logi, kuros iespīdēja saule, šķita kā degtu ugunīs. Šeit saulrieti ir īpaši košās krāsās to pamanīju jau pirmajās dienās.
Aizvien augstāk kalnos skati kļūst pasakaināki un vēlrez sev apsolījos nepierast pie šīm sajūtām...
Māja uz kuru braucām ir neapdzīvota, šad tad tur kāds parādās, lai uzrīkotu kādu pikniku. Mājiņa maza, šķiet celta no akmeņiem un pēc tam apmesta, nedaudz smaržo pēc pelējuma. Zāle līdz ceļiem, vārtiņi sašķiebušies un istabā iemitinājies kāķis. Izbrienam zāli lai atrastu ugusnkura vietu, vīri ķeras pie kurināšanas. Sāk pūst vējš un nez no kurienes tiek izvilkti veci mēteļi ar aitādas oderi. Sēžam pie galda, šie dzer rakiju un es sūcu savu vīniņu... Sakatos uz abiem mēteļos saģērbtajiem, tik tiešam kā no vecām filmām un domāju.. mh.. man laikam nebūtu nekas pretī padzīvot tajā laikā kad dzīvojuši tie, kas māju būvējuši. Dārzā aug dažadi ziedi, aizauguši gan ar zāli, bet šķiet tiem tas nekait. Aug daudzkārt labāk nekā manā glīti izravētajā dārziņā. Saimniece šķiet vēl rūpējas par saviem ziediem.
Runājamies... nospriežam, ka māja ātri bez saimnieka sāk brukt un jukt , mājai arī vajag cilvēkus, šķiet tai vientuļi un skumīgi pašai.
No rīta pamostamies ap 7.00, galu galā uz darbu jāiet. Gulējām kā mazie neskatoties uz to ka gulta maza un cieta. Ārā smaržo.. pat nezinu pēc kā... pēc svaiga gaisa? Mh.. Vai svaigs gaiss vispār var pēc kaut kā var smaršot? Mazie, sašķiebušies vārtiņi šķiet ir ir neatņemama šīs ainas sastāvdaļa un aiz vārtiņiem ... kalni... saule spīd, rīts ir lielisks. Dodamies lejup no kalna, diena ir iesākusies lieliski!