man tikko palika nedaudz smieklīgi pašai par sevi, ka cenšos izprast un rakstīt referātu par kaut kādu militāro pasākumu. man nekas nav pret militārām lietām un karadarbību izpēti, bet divīzijas kustības un nepārtrauktās pavēles tomēr mani vienlaicīgi gan dzen izmisumā, gan smīdina

šodien, kad ar kursa biedriem uzzinājām, ka Normens Deiviss būs Latvijā, lai lasītu lekciju par godu, ka viņa mega grāmatu par Eiropas vēsturi iznāk latviski, sākām priecāties un bez maz vai spiegt itkā ierastos kāds kulta varonis:) tiešām visi sapriecājāmies, un nu taisamies samesties grāmatai:D vienai uz visiem jo maksā ap 46ls, hehe.
nu vismaz ziemassvētku vecītis zin, ko visa fakultāte vēlas Ziemassvētkos:D

laikam tiešām es savas pozitīvās emocijas protu izpaust tik smieklos.
šodien, kad man uzdāvināja lielo staburadzes šokolādes torti, var teikt par neko un vienu granātābolu, es automātiski to vien darīju kā skaļi sāku smieties:)
bet šādi pārsteigumi, kaut kā neļauj nolaisties līdz sliktajām domām, pat tad ja ļoti to vēlas

Tapēc jau mums mūsu nostalģija ir tik mīļa, jo zinam, ka tā nekad ne ar vienu citu nepārgulēs.

/prof.A. Stranga lekcijā par latviešu attieksmi pret ebrejiem 1920tajos gados