šobrīd pie datora sanāk piesēsties diez gan reti, tāpēc brīžos, kad beidzot esi piesēdies, gribas nodarboties ar dažādām muļķībām, piemēram, aplūkojot dažādus skaisto bildīšu blogus, manējie mīļākie, kuros parasti smēlos sentimentu ir izbeigušies un to veidotāji laikam ir pieauguši, tāpēc ļoti labprāt gribētos dzirdēt un pēc tam arī aplūkot jūsu mīļākos. gaidīšu ieteikumus:)

"Kad Tu noguris būsi no indīgas mīlestības, no vītušām puķēm, alus un visādiem citiem māņiem, atnāc pie manis un mēs abi -
brauksim uz Silajāņiem."
/ nezināma autora, kuru biju pierakstījusi kladē par pēckara laika posmu.

interesanti, ko kaimiņi šobrīd domā par to, kādā skaļumā tiek klausīts Arcade Fire koncerts :)
iConcert ir viens, sasodīti labs, TV kanāls

mūsdienu bērni būtu jābūvē ar šādu domāšanu!
skaista filma! gan no scenārija, gan operatora viedokļa

klausos Manic Fuckin Preacherus no uzstāšanos Positivusā ( Fuckinnevis Street, jo visu koncertu viņi lietoja vienu vienīgu fuckin) un domāju, kāpēc man tik ļoti patika viņu uzsātāšanās, bet tā arī neesmu izdomājusi. dzeru aliņu, jo šodien jau iedzēru nedaudz ar draugiem, un saistās man alus ar vasaru, tāpēc gribas tās sajūtas ilgāk. kā arī sajūsminos par tekstu ievietotajā bildē, man jau šāda atklātība patīk

skumt bez interneta ir nākotnei daudz drošāk, nekā skumt ar internetu.

ar šādu šķiet nevar sanākt neglītas bildes. pat kara bildes, kuras fotografēja ar Leicu bija estētiskas

klausos Hospitāļu ielas iepriekš nedzirdētu dziesmu un domāju, ka viņi ( nu jau arī Baložu pilni pagalmi, kas tikko sāka skanēt) neskan kā vidusskolā un vai pirmajos universitātes kursos. tas laikam tiešām nozīmē, ka esmu mainījusies vai domas pārveidojušos, jo negribu teikt, ka esmu pieaugusi, jo šī mūzika galīgi nav pusaudžiem domāt, bet vienkārši konkrētām dvēseles stāvoklim.

klausos Kasabian koncertu no nesenā T in the Park festivāla un aizdomājos, ka agrāk, kad gāju vēl vidusskolā, lasīju visādu Q un Uncut veida mūzikas žurnālus, kue aizmugurējās lapās tiem vienmēr bija festivālu vai ievērojamu koncertu afišas, tad tas šķita kaut kas nereāls un nepieejams, bet tagad skatos vakardienas koncertu savās mājās. protams, arī tad tajos varēja nokļūtu, bet šoreiz doma cita, kaut kas uz mūsdienu "dzels priekškara" krišanas principu, he

tikko uznāca kaut kāda vispasaules mīlestība pret Deividu Boviju. ja šī vispasaules mīlestības nebūs beigusies vēl rīt, tad izstāstīšu savas domas un pārdomas par viņu.