mūsdienu bērni būtu jābūvē ar šādu domāšanu!
skaista filma! gan no scenārija, gan operatora viedokļa

klausos Manic Fuckin Preacherus no uzstāšanos Positivusā ( Fuckinnevis Street, jo visu koncertu viņi lietoja vienu vienīgu fuckin) un domāju, kāpēc man tik ļoti patika viņu uzsātāšanās, bet tā arī neesmu izdomājusi. dzeru aliņu, jo šodien jau iedzēru nedaudz ar draugiem, un saistās man alus ar vasaru, tāpēc gribas tās sajūtas ilgāk. kā arī sajūsminos par tekstu ievietotajā bildē, man jau šāda atklātība patīk

skumt bez interneta ir nākotnei daudz drošāk, nekā skumt ar internetu.

ar šādu šķiet nevar sanākt neglītas bildes. pat kara bildes, kuras fotografēja ar Leicu bija estētiskas

klausos Hospitāļu ielas iepriekš nedzirdētu dziesmu un domāju, ka viņi ( nu jau arī Baložu pilni pagalmi, kas tikko sāka skanēt) neskan kā vidusskolā un vai pirmajos universitātes kursos. tas laikam tiešām nozīmē, ka esmu mainījusies vai domas pārveidojušos, jo negribu teikt, ka esmu pieaugusi, jo šī mūzika galīgi nav pusaudžiem domāt, bet vienkārši konkrētām dvēseles stāvoklim.

klausos Kasabian koncertu no nesenā T in the Park festivāla un aizdomājos, ka agrāk, kad gāju vēl vidusskolā, lasīju visādu Q un Uncut veida mūzikas žurnālus, kue aizmugurējās lapās tiem vienmēr bija festivālu vai ievērojamu koncertu afišas, tad tas šķita kaut kas nereāls un nepieejams, bet tagad skatos vakardienas koncertu savās mājās. protams, arī tad tajos varēja nokļūtu, bet šoreiz doma cita, kaut kas uz mūsdienu "dzels priekškara" krišanas principu, he

tikko uznāca kaut kāda vispasaules mīlestība pret Deividu Boviju. ja šī vispasaules mīlestības nebūs beigusies vēl rīt, tad izstāstīšu savas domas un pārdomas par viņu.

iegāju veikalā, ieraudzīju tuborgu ar laimu un sapratu, ka tas ir as, ko ļoti vēlos. šobrīd dzerot to, sapratu, ka tas bija tas ko vēlos dubultā, jo perfekti atvēsina manus piedegušos plecus.
bet īstenībā vakar pirmo reizi biju ģeogrāfiski debīla, jo Jelgavā ejot uz cukurfabrikas pieturu nokļuvu paša centrā, un tad kā holivudas filmās, atrodot autoostu ieskrēju tajā un prasīju pirmo biļeti uz Rīgu.

Ах, обмануть меня не трудно!
Я сам обманываться рад!
[А.С. Пушкин]