ai kā patika!
tik spēcīgi un labi, ka droši varēja ielaist ar kādu nepilnību, šaubos vai kāds dikti pamanītu, skatoties pirmo reizi

man ļoti patīk krievu kino, un īpaši vēl tik izcils.
"Пять вечеров" 1978
un kārtējo reiz rodas jautājums kā lai tagad skatās citas filmas. eh

ja kādu dienu nav ko darīt, noteikti noskataties "Nowhere boy", filma par kādu Džona Lenona dzīves posmu, kad tikai viņš sāka pievērsties mūzikai. man patika filma, nezinu kā būs ar jums. tik - Lenona aktieris tiešām šķita tīri atbilstošs lomai, bet Makartnijs nu galīgi neradīja sajūta, ka viņš ir Makartnijs

stilīgi, 1964.gada "Šerbūras lietussargos" galvenajam varonim, automehāniķim Burberry mētelis
:)

nopietn?

šaubos vai kāds, kurš pazīst mani, dikti brīnīsies, ja pateikšu, ka man patika Fantastic Mr. Fox!:)

tas nekas, ka šīs filmas bildes manu datoru un telefona ekrānu rotā jau kopš rudens. saņēmos nostīties tik šovakar, kad daudzi jau paziņojuši, ka filma pārāk filosofiska un sazin vēl kāda. nesaprotu ko var atrast filosofisku filmā, kura stāsta par cilvēkiem kādi ar esam. par draudzību, ģimeni, mīlestību. viss tik atklāts un burvīgs. skatīšos vēl, līdz zināsu visus burvīgos dialogus no galvas

tagad nevaru izšķirties- dzēst laukā Grīneveja filmu "The Cook, the Thief, His Wife and Her Lover" vai arī pietaupīt un rādīt ciemiņiem, kuri man nepatīk.
bet nu vismaz man ir viedoklis par Grīneveju. un to, ka viņš saka, ka vēstures neesot, esot tik vēsturnieki.

interesanti filmā par Maradonu, Kusturica arī izmantoja pīles un zosis, jo tās man šķiet ir neatņemama un lieliska sastāvdaļa visās filmās