
lai ar 2005. gada uefa fināla paralēlaa vērošana man iespiedusies atmiņā tīri personisku un negatīvu iemeslu dēļ, tik un tā ceru, ka vēsture atkārtosies:) tik tai laikā mans viens no favorītiem nebij Gatuzo, bet nekas viņš jau pasaules kausa izcīnīšanaa varēja izpriecāties:) tā tiem zīmuļiem MU ar vajadzēja:)
teicu, ka latvija šodien zaudēs, viņi ar zaudēja, bet nebrīdi neiedomājos, ka milanā varētu uzvarēt:) tikko runāju ar mammu, tā sagribējās par visu rītdienu niospļauties un būt tur kopā ar liverpool krekliem un mīlīgo onku, kurš pēc spēles vēl stundu visu analizē:)
mums šodien anglenē skolotājs bija brits! (tā latviete pazudusi un skotiete atvaļinājumā). Un mēs viņu vislaik izjautājām par futbolu: kā domājiet,kas uzvarēs? kuri jums patīk? kura mīļākā komanda? a kāpēc tieši viņi? kā domājiet...? kāpēc...? nemitīgi. Bet viņš ar prieku atbildēja,haha. beigās atklājās,ka viņš nesaprot ne vella,kāpēc latvieši fano par hokeju. bet tas viss ar humoru tā. :) viņš saķēra galvu,kad sākām aizrautīgi aizrunājāmies par hokeju,kad ārā taurēja cilvēki,ka "VĀRTI!VĀRTI!":)
aij,varen sportiska stunda bija.:)