jau sākot ar martu bija gan bakalaura darbs jāraksta, gan pēc tam draugu kāzu organizācijā jāiesaistās, ka diži daudz laika pašas domām nepalika, tā nu tagad īsti neatceros par ko parasti domāju un ko daru. domāju sākšu atkal dzīvot ikdienā, bet nē, tēvs izdomājis, ka viņam nepieciešams izšķirt beidzot laulību ar mammu (kopdzīves viņiem gandrīz vispār nav bijis), laulības šķiršana kā šķiršana - vieni vienīgi papīra un birokrātijas darbi, bet visvairāk visā šajā mani sajūsmina tas, ka viņš manis uzrunāšanu iesāka ar to, ka es tagad jurists un visu tak zinu (neliels fakts, ka viņš ir Krievijā dzīvojošs Krievijas pilsonis).
īsāk sakot vēlējos no visa tā teikt - ja nezināt, kur varētu likt savu juridisko izglītību, tā vienmēr var noderēt jūsu vecāku laulības šķiršanas laikā