šķiet vienīgā lieta, kas varētu mani aizbakstīt līdz karjerismam un strādāšanai sazin kur ir apziņa, ka vari nopirkt biļetes uz tādiem pasākumiem kā Glastonbury! tas ir kaut kas spēcīgs.

Morisseys atgādināja pirmo vasaru, kad strādāju pie mammas. un pēc 11mit stundu darba sēdos autobusā, lai dotos nezināma parka virzienā, kuru veiksmīgā kārtā atradu un biju pārlaimīga. viņiem šādi koncerti ir ikdiena un Glastonbury daudziem gan jau ar tikai kā kārtigs tusiņš, bet mēs mirtu no prieka, saprotot, kas ikdienas tik tur nezustājas!

kā man patīk tās dienās, kurām ir laiks sākties ar divām lielām kafijas krūzēm

un vispār - kas gan varbūt labāk kā draugu dāvinātā kūka ar vaska pārklājuma, no dzimšanas dienās svecēm:)