bērnībā, vasarās, vienmēr bij tā, ka izej laukā spēlēties vai darīt sazin ko un pazūdi uz visu dienu, neko pat galu galā neizdarot.
šodiena man atgādina vienu no tādām dienām, kad izej laukā ar draugiem, pilnīgi un galīgi neko neizdarot, plus nemanot laika izgaišanu.
tika mainās lietas, ko daram. agrāk paslēpes un smilškaste, tagad "gaujas" āra galdiņi un fotoaparāts uz taimeri Rātslaukumā

jo vairāk klausos Hellsongs, jo vairāk priecājos, ka viņi ceturdien spēlēs Nabaklabā (clap, clap)

sāku ilgoties pēc savām kara bildēm