šodien bija tik jauks brauciens uz rīgu, ka tagad negribu neko darīt. bija gan gada neveiklākā satikšanās ar cilvēkie, kuriem var runāt stundām, hehe, gan visa kā redzēšanas un uzmundrinošu epastu lasīšana, un giggl giggl par cilvēku panikas celšanām saistībā ar nepaspēšanu. bet visam pa virsu pāris nomierinoši vārdi no bakalaura darba vadītāja. kaut kas vēl bija, bet neatceros vairs..
jo nu jāpievēršas tam, kas man nepatīk tik pat ļoti kā tēžu rakstiišana.

šodien bibliotēkā sanāca sēdēt blakus kursabiedram kā rezultātā protams bija mūžīgais jautājums - kā rakstās. pastāstu kā rakstās un jautāju kā viņam, uz ko viņš atbildēja, ka viss darbs esot pazudis jo kaut kas vai nu nevarās vaļā vai kas vēl. tagad ir 3 nedēļas laika. izskatās, ka džinsu jakas un bītlenes nēsāšana vēl nenozīmē, ka esi tik prātīgs, lai vismaz pāris updeitos varinatus nosūtītu uz epastu ( man pat divos glabājas kā vecais tantiņai, hehe)