tagad plānoju iet gulēt un atceros, ka šorīt miegā/sapņos izjaucu savu telefonu cik vien var, un tad tajā pašā miegā saliku to kopā. gala rezultātā pieceļoties ar izslēgtu telefonu rokā. varētu kaut ko tikpat foršu ar šonakt sadarīt, hehe
šodien bija viena no labākajām izsmiešanās reizēm lekciju vēsturē. jāpieraksta te, lai nepiemirsta. kursa biedrene lasīja šodien referātu par kaut kādu depresīvo albāņu dzejnieku, kuram protams esmu aizmirsusi vārdu. un tad, lai būtu interesantāk un mums uzskatāmāk bij izprintējusi viņa bildi. brīdī, kad bilde sasniedza mani, es tālāk padevu nevis dzejnieka portretu, bet savās interesēs izprintēto a4 lieluma Mikimausu. un tālākais reakciju vērošanas process mūs ar kursabiedru noveda histēriskajos smieklos līdz asarām, jo visi pilnīgā vienaldzībā tk ņeema bildi kā parasti, neko vairāk par melnbaltu večuku negaidot. tiešām bij jautri. - bet tagad jāatgriežas pie hermētiski noslēgtās Ļeņingradas. tikko izlasīju šo apzīmējumu un samīlējos, kur vēl labāk pateikt - hermētiski noslēgta :D