laikam tiešām es savas pozitīvās emocijas protu izpaust tik smieklos.
šodien, kad man uzdāvināja lielo staburadzes šokolādes torti, var teikt par neko un vienu granātābolu, es automātiski to vien darīju kā skaļi sāku smieties:)
bet šādi pārsteigumi, kaut kā neļauj nolaisties līdz sliktajām domām, pat tad ja ļoti to vēlas

tikko ieslēdzu to U2 koncertu, kas vakar yuutuubā bija. tik minuti iet, bet ziniet, kas mani jau paspēja aizkustināt visvairāk, tā david bowie dziesma, kurai nespēju atcerēties nosaukumu, jo pirms mana koncerta tā arī skanēja daudzas reizes, un neviens no klipiņiem, kurus pirms tam vēroju no mana vai citiem koncertiem neradīja tik lielas emocijas kā šī dziesma, nu labi vēl arī video no tā, kurā es biju.

p.s. un tā uznākšanas daļa ar. tāpat- sākumā bungas un tad viss pārējais. uiii kāds foršums

mēs ar draugiem laikam esam kaut kādi atpalikuši vai pārāk maz komunikabli pret apkārtējo pasauli. kamēr citi dzīvē un internetā vārās par apkārt notiekošajām aktuālajām lietām, mēs labi ja to garām ejot pieminam. nee, nu ir protams, lietas, kuras aizķer bet šobrīd galīgi nenāk prātā, kura bija pēdējā lieta:)
nē, nu man jau kā uz vēsturisko novirzi balstītajam, laikam tiešām butu jāsmejas tik par Hruščovu un Kenediju:) lai gan vakar tiešām bija smieklīg, stāvam ar savu semināru grupu un dzenājam jociņus par Kubas krīzi un tā laika politiķu izteikumiem, tas laikam uz kaut ko tomēr norāda.
un vispār šodien jau es tikusi pie kārtīgām pusdienām un puspudeles vīna, bet ne malka kafijas, kaut kas jādara šīs lietas labā:)

pēc vakardienas kūkas, man šķita, ka es ilgi negribēšu tortes, jo galīgi neesmu saldumu mīlis, bet šodien gribas un atkal to šokolādes, hehe