ja kāds redzētu kā es lieku krievu atsauces, man šķiet tas cilvēks no smiekliem aizrītos.
gribas jau bļaut- jēeeee, viss uzrakstīts, bet to es darīšu, tik kad darbs būs izprintēts. mani tās daudzās fotogrāfijas biedē, kuras visu laik grib mainīt savu atrašānās vietu.
bet tik un tā- blokāde pārauta:)

taa kā man šodien ir darbīgais vakars pie datora, kad esmu piešķirusi sev brīvdienu no skolas lietām pilniibaa, ta pastāstīšu jums savu šodienu.

to sadaļu, kur man vajadzēja paagri būt skolā, lai satiktu pasniedzēju un atdotu kursa darbu es izlaidīšu, arī to kā kavēju laiku dzerot kafiju foršajā fakultātes alejā un kā mēs, kā jau ierasts, gandrīz visu semināru noķiķinājām.
galvenais sāksies ar to kā ierados "ievniekos" uz vēlajām brokastīm. tā kā brokastis bija iestiepušās jau tīri pusdien laikā, ta brokastis papildinājām ar aukstu šampānieša dzeršanu, jaukiem jokiem un es centos kaut nedaudz nomākt to līķa bālumu. pēc tam vērojām kā mazais Lakijs apgūst jaunās platības un iekārtojas zem ērkšķu krūma. pats labākais bija pilnīgākā izmirkšana, un labākais ne jau tikai tāpēc, ka bija karsts un tas bija auksti. bet arī tāpēc, ka pēc tam bija jābrauc atkaļ uz centru:)
bet stāsts jau tāds, ka nonākot atpakaļ centrā es sapratu cik sasodīti forša ir ķekava:) rīgas centrā tādu prieks daudzumu tik īsā laikā pilnīgi noteikt nevar iegūt.